Ingus Baušķenieks "Viduslaiki"

(Ingus Baušķenieka ieraksti)

Albuma nosaukums "Viduslaiki" varbūt tikai asociatīvi saistās ar šā termina vēsturiskā laika nozīmi, drīzāk skaidrojums jāmeklē paša autora ilgtermiņa radošajās aktivitātēs. Muzikālais materiāls – deviņas kompozīcijas, izkārtotas hronoloģiskā secībā, sākot no 1999. līdz 2000. gadam. Mūzikas, tekstu un albuma dizaina autors ir pats Ingus Baušķenieks, izņemot "Ķirbi irbi", kura teksta un mūzikas līdzautors ir ilggadējs autora muzikālais domubiedrs Uģis Vītiņš.

"Viduslaiki" iesākas ar trauksmainu sintezatora ievadmotīvu, kura nedaudz spokainā atmosfēra rada netiešas asociācijas ar albuma nosaukumu. Seko jau minētais "Ķirbis irbis", kas, iespējams, ir viens no retajiem radio formātam draudzīgiem skaņdarbiem. "Pasaulīte pilna vārdu" muzikālo pavadījumu varētu pat nedaudz sajaukt ar Massive Attack agrīnajiem ierakstiem, īpaši "Blue Lines" periodu. Protams, to nevarētu uzskatīt par apzinātu ietekmi, drīzāk nejaušu. Turpinājumā atkārtojas jau albuma sākumā dzirdētais sintezatora motīvs, tikai šoreiz tas pārtop nedaudz sirreālā skaņdarbā "Vēss vērmelēm".

Plates nosacīti pirmā puse noslēdzas ar jautājošu, valša ritmā ieturētu "Vai mums viss ir ļauts?". Turpinājumā viena no raitākajām ieraksta dziesmām "Vissaldākās sēnes uz mēness" subjektīvi veido asociācijas ar kādu animācijas filmiņas varoni, kurš ticēja, ka Mēness ir gatavots no siera. Septiņas minūtes garā kompozīcija "Es laižos kā sapnī" izceļas ar industriālu ritma uzbūvi un izteiksmīgu bass gājienu. "Man dvēsele vien", viena no melodiskākajām un vienlaicīgi piesātinātākajām kompozīcijām, priekšplānā izvirza trāpīgu ģitāras izspēli un dūcošu sintezatora tembru.

Domāju, ka atšķirībā no dažām vietējām mākslīgi uzpūstām roka un popmūzikas zvaigznēm, kuru izkoptās albumu reklāmas kampaņas ļauj pārdot tikai dažus desmitus, varbūt simtus ieraksta vienību, šis ieraksts noteikti komerciālā ziņā varētu būt veiksmīgāks. Kopumā "Viduslaiki" nav tik demokrātisks ieraksts kā pastnieku "Kaķis", tajā nav izteiktu radio hitu, tomēr tas galu galā arī nav bijis Ingus Baušķenieka primārais uzdevums.