Balvas dažādās nominācijās bira kā no pārpilnības raga. Vērienīgākajā no aptaujām – Latvijas radio 2 "Muzikālajā bankā", kas apkopoja vairāk nekā 180 tūkstošus balsojumu, – visvērtīgākā dziesma izrādījās "Re:public""Strēlniece".

Divdesmit septiņus gadus vecais solists JĀNIS RĪBENS neslēpj gandarījumu, jo tieši caur dziesmām citiem atklājot to, kas pašam svarīgs.

"Re:public" ir divi gadi ar astīti, teic Jānis. 2002. gada vasarā grupa "sākusi dibināties" un novembrī tā izveidojusies par patstāvīgu muzikālu vienību.

– Es kādreiz rakstīju dziesmas citiem – Mednim, mazajam Kalniņam (Gunāram Kalniņam, aut. piez.). Man bija papilnam ideju. Vienā brīdī sapratu, ka vislabāk tās paust mācēšu tikai es pats, – atceras solists.

Jānis sarunas laikā vairākkārt teic, ka publicitāte viņam nav dzīves nepieciešamība. Tādēļ sākotnēji "Re:public" bija plānots tikai kā radioprojekts – dziesmas laižot apritē, pats solists publiski nekur īsti neparādītos. Tomēr mūsu valsts mazais mūzikas tirgus šādam oriģinālam piegājienam izrādījās negatavs. Klausītāji ir gatavi fanot par dziesmām un pirkt tās tikai tad, ja pazīst izpildītāju. Ieraksts, kas tapa kopā ar "The Hobos" kompānijā "Platforma Records", droši vien šā iemesla dēļ tā arī neguva plašāku skanējumu. Finansiālu veiksmju trūkums vedināja uz gandrīz pilnīgu grupas sastāva nomaiņu. – Mūziķiem, ar kuriem spēlēju kopā, toreiz bija citas prioritātes. Viņi gribēja pelnīt. Man savukārt mūzika bija un ir sirdslieta, – paskaidro Jānis.

Menedžeris kā firmas zīme

Pati grupai "Re:public" pirmo reizi pievērsu uzmanību, izdzirdot etnoroka stilā izpildīto līvu dziesmu "Pūga, pūga, jenga, jenga". Tā bija pirmā, ar kuru jaunie mūziķi parādījās TV ekrānā, uzstājoties kā viesi nacionālajā Eirovīzijas atlasē. Tobrīd "Re:public" jau sadarbojās ar Aldi Hofmani – kādreizējo "Prāta vētras" menedžeri, par kura caursišanas spējām un nevainojamu savas nodarbes pārzināšanu dzirdētsgana daudz. Sākotnēji nereti tieši Alda nopelniem pierakstīja jaunās grupas panākumus. Jānis gan par to daudz nesatraucas: "Mūzikai vajadzīgs labs menedžments, lai ar to ieinteresētu pēc iespējas vairāk cilvēku, tomēr pat vislabākais menedžments nespēs ilgi "izvilkt" štruntīgas dziesmas."

Aldis Hofmanis satikts tūlīt pēc piedalīšanās "Bildēs 2002", kas bija pirmais vērienīgais "Re:public" pasākums. Jānis smejot atceras, ka par kādreizējo "Prāta vētras" menedžeri iepriekš neko nezinājis. Kad Aldis zvanījis un piedāvājis sadarboties, solists atbildējis ar jautājumu no sērijas: "Kas tu tāds esi?" Noskaidrojuši, ko kurš pārstāv un kādas ir viņu intereses mūzikā, nolēmuši sadarboties. Sākums gan nav bijis viegls. Jānis, paradis pats visu kontrolēt, tajā skaitā arī administratīvos jautājumus, jau bija atradis savu piegājienu darbiem, kas atšķīrās no Alda metodēm. "Reizēm likās, ka kopā mums nekas nesanāks un jāšķiras. Tomēr mazpamazām sapratāmies un mehānisms aizgāja," stāsta mūziķis.

Vai "Re:public" perspektīvā gaidāmi līdzīgi panākumi kā Kauperam un kompānijai, pagaidām neviens neņemas prognozēt. Aldis Hofmanis pārliecinoši ir pierādījis savas lieliskās menedžera dotības. Tiesa, pagaidām tieši šis fakts ne vienmēr spēlē par labu pašiem "Re:public". Jānis neslēpj: – Viņš ir un paliek caursitējs. Dažiem patīk mums atspēlēties tikai tāpēc, ka viņiem kaut kad senāk iznācis kontaktēties ar Aldi. Varētu teikt, ka ir lieli plusi un pāris mīnusu.

Sapņo mainīt pasauli

– Mūzika ir izpausme manām domām un idejām, – atbild Jānis, kad jautāju, kādēļ viņš dzied. – Viens cilvēks neko daudz nevar mainīt. Es izmantoju mūziku, lai runātu par to, kas man nepatīk.

Visvairāk mūziķim nepatīkot tas, cik daudz ikdienā nosaka nauda, un tas, ka cilvēkus vērtējot nevis kā personības, bet pēc tā, kādam sabiedrības slānim viņš ir piederīgs.

Šādam ideālismam gan pagrūti uzreiz noticēt. Jānis ir absolvējis prestižo Rīgas Ekonomikas augstskolu. Šobrīd viņš strādā Zviedru investīciju fondā, tāpēc viņam nav jālauza galva par paša materiālo nodrošinājumu. Kad mūziķis teic, ka viņam svarīgais esot iztikt, iebilstu: – Vieni pārtiek no plānas zupas un rupjmaizes rikas, bet citiem ikdiena ir pusdienas restorānā. Jānis atmet: – Bet vai šīs pusdienas restorānā ir pirmajā vietā, vai tas ir pašmērķis, lūk, kas ir svarīgi! Pats piedzīvojis, kā līdz ar publicitāti un materiālo labklājību pēkšņi piesakās senseni paziņas, piedāvājot kopā atpūsties vai pasākt ko līdzīgu. – Manuprāt, ir maz cilvēku, kuriem iet labi. Lielākā daļa plosās, lai iztiktu. Kaut vai mūsu grupā – pats redzu, kā puiši cīnās, lai savilktu galus kopā, – teic Jānis.

Tieši dažādas sociālās parādības bieži rosinot jaunu dziesmu rakstīšanai. – Aborti, bezdarbs, emocijas. Es skatos, kas notiek apkārt, un tas mani iedvesmo! – viņš turpina, piebilstot, ka arī šobrīd populārā "Strēlniece" ir viens no šāda veida stāstiem: meitene – strēlniece vakarā pastaigājas pa Vecrīgu un puišiem, kā vietējiem, tā ārzemniekiem, piedāvā: "Še tev mana roka, še tev mana sirds!"

Bēg no vienveidības

Izplatītais stereotips par mūziķiem – bohēmas cilvēkiem – absolūti nesader ar Jāni Rībenu – ekonomistu. Viņš par to nosmej: – Man derdzas vienveidība. Es diez vai varētu strādāt par grāmatvedi. Taču arī ekonomika tās augstākajā līmenī prasa ļoti radošu pieeju – izdomāt dažādas kombinācijas, meklēt veidus, kā sastrādāties. Mūzika un darbs finanšu korporatīvajā vidē ļauj izbaudīt pilnīgi atšķirīgas sajūtas. Katra joma sniedz citādāku pieredzi un vienlaikus bagātina cita citu.

Jautāju, vai kāds no abiem aicinājumiem ņem virsroku pār otru, Jānis apgalvo, ka abi esot vienlīdzīgi. Tūlīt gan viņš atzīst, ka būtu ļoti patīkami nodarboties tikai ar mūziku, tomēr Latvijā tas esot praktiski neiespējami daudzkārt piesauktā mazā tirgus dēļ.

"Re:public" šobrīd strādā pie sava nākamā albuma. Esot daudz grūtāk nekā ar pirmdzimto "Strēlnieci". Mūziķi sev izvirza augstas prasības, jo otrajam albumam jābūt vismaz tādā pašā līmenī kā pirmajam un vēl labākam. – Mūzikā kaut ko var darīt tikai ar nosacījumu, ka tu attīsties, atrodi sevī kaut ko interesantu. Lai albums nebūtu iepriekšējā kopija, – ir pārliecināts Jānis.

Tas arī noteikšot, cik ilgi mūzikā būs viņš pats, – viss atkarīgs no tā, cik viņš radošs spēšot būt. Tiklīdz sajutīšot nodevīgo vienveidību, tā metīšot mieru.

Pirms intervijas caurlūkoju grupas mājas lapu www.republic.lv. Vienā no foto galerijām redzams ļoti uzposies Jānis kopā ar jaunu sievieti, kas tērpusies princeses cienīgā kāzu kleitā. Laulības gredzens uz zeltneša atbild uz manu jautājumu – jā, viņš ir precējies. Mūziķis uzreiz gan iebilst, ka par savu privāto dzīvi nestāstot. Tādēļ atklāj vien tik daudz, ka salaulājušies pagājušā gada 18. novembrī – lai vienmēr būtu salūts un brīvdiena, un smaidot saka: – Kad zini, ka blakus ir īstais cilvēks, tad nav ko kavēties!