Augstāko punktu skaitu ieguva studijas "Mistrus Media" projekts "Janvāris" - režisora Viestura Kairiša spēlfilma par 1991. gada notikumiem, gandrīz autobiogrāfisks barikāžu stāsts. Filmas uzņemšanai šogad tiks piešķirti 220 000 eiro, plānotais piešķīrums kopā - ne vairāk kā 600 000 eiro.

Otra spēlfilma, kas šogad konkursā tāpat saņem 220 000 eiro, bet kopā divos gados tai plānoti ne vairāk kā 840 000 eiro, ir Jura Podnieka studijas un producentes Antras Cilinskas veidots projekts "Dziesma par dzelzs aizkaru". Filma balstīta dokumentālā materiālā - par 60 gados dzimušu mīlasstāstu starp jauniešiem no divām politiskajām sistēmām, ASV un PSRS, kuru drošības dienesti šādu savienību uzskata par neiespējamu vai vismaz savā labā izmantojamu. Filmas stāsta pamatā ir amerikāņu rakstnieces Kellijas Čerijas memuāri par to laiku, kad viņa Latvijā satika komponistu Imantu Kalniņu, bet scenārija autors Ivo Briedis sola filmā iezīmēt arī spiegu trillera stilistiku.

Konkursā atbalstīts arī viens dokumentālās filmas projekts, kam piešķirti 60 000 eiro - studijā "Ego Media" sāktais režisora Staņislava Tokalova ļoti personiskais stāsts "Iestrēguši", kurā viņa māte, māsa un vecmāmiņa personificē trīs diezgan tipiskas Latvijas krievu paaudzes ar atšķirīgu attieksmi pret valsti un pasauli, kurā tās dzīvo.

Šajā konkursā, kas tika rīkots, lai rosinātu veidot filmas nacionālās identitātes stiprināšanai un valstiskās piederības veicināšanai, palielinot filmu kā nacionālā satura īpatsvaru un to konkurētspēju Latvijas kultūras un informācijas telpā, ekspertu vērtēšanai tika nodoti 11 projektu pieteikumi - astoņi spēlfilmu projekti, divi dokumentālo filmu projekti un viens pilnmetrāžas animācijas filmas pieteikums. Konkursā pieejamais finansējums ļāva atbalstīt tikai trīs filmu ražošanu.

"Ekspertu komisijas vienprātība, nosakot šī konkursa līderus, liecināja, ka šie trīs filmu projekti patiešām bija spēcīgākie. Bet tas nenozīmē, ka aiz svītras - konkrētā konkursa finansējuma ierobežojuma - nepalika spēcīgi, interesanti filmu projekti. Palika. Es ieteiktu to autoriem nenokārt degunu, jo šiem projektiem ir iespēja pretendēt uz finansējumu nākamajā gadā, piedaloties NKC ražošanas konkurs," pauda viena no konkursa ekspertiem, dzejniece Māra Zālīte.

Novērtējot NKC programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei pozitīvos rezultātus, būtisko iespaidu uz Latvijas filmu nozari, kinoteātru apmeklētības rādītājiem un pieaugošo nacionālā kino tirgus daļu, NKC arī turpmāk iespēju robežās paredz iekļaut nozares politikā tematiski vai žanriski specializētus konkursus, ja tiem izdosies piesaistīt papildu finansējumu.