«Vinila ražošana ir ļoti delikāts process, kurš nedaudz pielīdzināms amatniecībai. Līdz ar to mēs ļoti fokusējamies uz to, lai mēs būtu spējīgi ražot kvalitatīvu preci, kas ir mūsu galvenais fokuss šobrīd,» norāda Brice.
Jaunajai skaņuplašu ražotnei ir piesaistīti arī bijušās skaņuplašu rūpnīcas Melodija speciālisti. Konkurenti, kas darbojas Igaunijā, «Mango Vinyl Press» kompāniju nebiedējot, jo galvenais noieta tirgus būs Eiropa un ASV, kur pieprasījums stipri pārsniedz kvalitatīvu skaņuplašu piedāvājumu.
Tendences pasaulē kopumā liecina, ka vinila ierakstu popularitāte pieaug ļoti strauji. Vinila rūpnīcas pircēju pieprasījumam netiek līdzi.
«Rūpnīcas vairs nespēj saražot pieprasīto, un milzīgās rindās ir jāstāv. Tiek atvērtas jaunas rūpnīcas, nupat atvērta rūpnīca Tartu, Igaunijā, kur arī jau ir rinda,» stāsta mūzikas kritiķis, skaņuplašu kolekcionārs Uldis Rudaks. «Tie cilvēki, kuriem mūzika nav svarīga un tā ir tikai fons, arī plate nav vajadzīga. Bet tie, kuri tiešām mīl mūziku, arvien vairāk un vairāk pievēršas vinila formātam.»
Pie skaņuplatēm arvien biežāk atgriežas ne tikai klausītāji, bet likumsakarīgi arī mūziķi. Grupa «Dzelzs vilks» pirms dažām nedēļām izdeva 25 gadu jubilejas izlasi skaņuplatē, kas iespiesta Igaunijā. Sākotnēji grupas iekšienē bijusi diskusija par vinila plates nepieciešamību, taču beigās nolemts, ka skaņuplatei jābūt.