Robertam Rodrigezam ir ilūzija, ka viņš arī bez Kventina Tarantīno palīdzības prot uztaisīt sakarīgu filmu. Diemžēl viņš kļūdās. Apraksts satur "spoilerus".

Apraksts: Viens ļoti saniknots meksikānis dodas kārtot rēķinus. Mačete!

Bijušo meksikāņu "federale" ar segvārdu Mačete nodod viņa darba devējs un vēlas viņu nogalināt... Tomēr neticamā veidā Mačete izglābjas. Ar sava drauga, priestera Benito del Toro palīdzību, kurš drauga dēļ ir gatavs atsacīties no nenogalināšanas zvēresta, Mačete dodas asiņainā atriebes ceļojumā. Tajā viņš nežēlo nevienu, kurš stājas viņam pretī. Un, protams, pa ceļam Mačete pagūst apliecināt savu brunču mednieka statusu.

Roberta Rodrigeza jaunākais darbs, kuru pasaule gaida kopš kulta dubultfilmas "Grindhouse" laikiem.

Pārdomas: Sāksim ar nelielu ieskatu paša režisora kunga daiļradē. Visas puslīdz labās un mīlētās Roberta Rodrigeza filmas, no kurām vairākas pat tiek uzskatītas par kulta filmām savā žanrā, patiesībā nekad nav bijušas labas pateicoties tikai Rodrigezam. Par piemēru varu minēt "Četras istabas" (Four rooms), "Desperado", "No krēslas līdz rītausmai" (From dusk till down), kas radītas deviņdesmito gadu vidū, bet ar Kventina Tarantīno lielāku vai mazāku iejaukšanos. 

Pagājušā gadu desmita sākumā, trīs gadu laikā, Rodrigezs mēģināja iejaukties ģimeņu filmu tirgū un uzfilmēja trīs "Spiegu bērnu" (Spy kids) filmas,

vienu par otru sliktāku un stulbāku. Atceroties "Desperado" panākumus, Rodrigezs centās uzfilmēt tādu kā turpinājumu šim stāstam "Reiz Meksikā" (Once Upon a Time in Mexico), tā bija tik slikta filma, ka, šķiet, daudzi fani jau vairs necerēja, ka viņš uzfilmēs kaut ko sakarīgu.

Tomēr pārsteigumu pozitīvās nokrāsās mēs no viņa sagaidījām 2005. gadā, kad ar Tarantīno un Frenka Millera palīdzību viņi uzņēma "Grēku pilsētu" (Sin City), kas bija savdabīgs komiksa ekranizējums ar lieliskiem aktieriem un gaumīgu pasniegšanas stilu.

Kad Rodrigezs ar Tarantino izveidoja dubultfilmu "Grindhouse", kas sastāvēja no Rodrigeza "Šausmu planētas" (Planet) un Tarantino "Nāves pierādījuma", viņi nolēma filmu papildināt ar neeksistējošu filmu reklāmrullīšiem, un viens no tiem bija "Mačete" (Machete). Pagājuši ir trīs gadi, un no šodienas iepriekš neplānota un neeksistējoša filma ir palikusi pavisam eksistējoša un skatāma mūsu kinoekrānos. Par nelaimi, atkal Rodrigezs to taisījis viens.

Pašu "Mačeti" atveido meksikāņu aktieris Denijs Trejo. Mačete atriebjas par savas sievas slepkavību resnajam (bez jokiem) Stīvena Sīgala atveidotajam ļaundarim Torezam. Ceļš uz atriebību ir asiņu klāts, tiek cirstas rokas, kājas, galvas, īsāk sakot, "ķeskas pa gaisu" gandrīz pāris stundu garumā.

Rodrigezs filmas laikā uzsver ASV nelegālo imigrantu problēmu, respektīvi meksikāņus, kuriem štatos ir gan aizstāvji, gan rasistiski noskaņoti cilvēki, kas pretojas iebraucējiem. Filmas laikā ir grūti saprast, kuri ir labie un kuri ir sliktie, bet viens citāts atmiņā aizķērās:

"Mēs ielaižam meksikāņus savās mājās, savās mašīnās, ļaujam kopt savus dārzus, bet nevēlamies tos ielaist mūsu valstī. Kur loģika?"

Īsajos starplaikos starp pārspīlētajiem vardarbības skatiem un kautiņiem aktieri centās uzturēt nopietnu stāstu ar tik nopietnām sejām un dialogiem, it kā kāds aiz kameras mocītu mazu kaķēnu. Tā arī ir vislielākā kļūda, ja filma nav domāta nopietna, ja kautiņi ir nereāli un viss ir pārspīlēts no pirmā līdz pēdējam kadram, tad arī aktieriem nevajadzētu saspringt uz pārāk nopietniem dialogiem, tas no filmas atstumj, tā kļūst garlaicīga un rodas neskaidrība, uz ko īsti esi atnācis paskatīties.

Tiesa, ar izdomu un fantāziju Rodrigezam viss kārtībā, melnā humora fani noteikti priecāsies par kailās skaistules "pie sevis" noslēpto mobilo tālruni, krustā sistu mācītāju, zarnu izmantošanu virves vietā un iespēju redzēt, kā ar vienu rokas kustību nocirst galvas vismaz pieciem vīriem, tomēr kārtīgām meitenēm es šo filmu skatīties neiesaku.

Filma veidota jau raksturīgajā Rodrigeza septiņdesmito gadu stilā, viss izskatās drusku vecmodīgs, kas pavisam nav slikti, bet nedaudz jau ir apnicis.

Viņa rokraksts jau pa gabalu ož - skaistas, puskailas meitenes, Džesika Alba, Mišela Rodrigeza un mazāk iemīļotā un mazāk skaistā Lindsija Loena ar vāju aktierspēli,

bet šķiet, ka tam režisors uzmanību nepievērsa, vairāk viņu figūrām.

"Mačete" kārtējo reizi pierādīja, ka Roberts Rodrigezs pats īsti nesaprot, ko viņš ar savu filmu vēlas pateikt. Iespējams, savdabīgā veidā parādīt, cik muļķīgi izskatās ASV rasisti un cik nepareizi viņi cenšas apkarot valsts problēmas. Iespējams viņš vēlējās pabrīdināt, ka arī līdz revolūcijai nav tālu. Lai kāda bijusi Rodrigeza vīzija, ļoti grūti bija saprast pat filmas žanru, tāda kā komēdija un vāja šausmene ar erotikas un asa sižeta pieskaņu.

Visvairāk izbrīnīja fakts, ka pats "Mačete" filmā bija meiteņu magnēts; vai kaut kas pasaulē ir sagriezies un Denijs Trejo ir kļuvis par sieviešu iemīļotu aktieri?

Rodrigeza fani zina, uz ko iet, un viņus ar mietu neatturēsi, bet pārējiem iesaku pagaidīt, kad šo filmu rādīs pa televizoru.

Vērtējums: 5/10