Trešdien, 30.aprīlī, rīdzinieku un Rīgas viesu skatam tiks atklātas astoņas ekspozīcijas veikalu, kafejnīcu un uzņēmumu skatlogos Brīvības ielā. Vēsturiskās ekspozīcijas aicinās garāmgājējus uz mirkli apstāties un ieskatīties mirkļos, kurus piedzīvojusi Brīvības iela laika posmā no 1914.gada līdz pat mūsdienām.

Projekta «Skatlogi uz Brīvības ielu» laikā astoņi ierastie veikalu, kafejnīcu un uzņēmumu skatlogi uz mēnesi tiks padarīti par savstarpēji saistošām, vēsturi reflektējošām mākslas formām. Skatlogi atspoguļos Brīvības ielas vēsturi laika posmā no 1914. gada līdz mūsdienām, atgādinot garāmgājējiem, cik dažādi ir bijuši vēsturiskie Brīvības ielas nosaukumi un kādas politiskās varas ir spēlējušās ar Rīgas galveno ielu.

Šā projekta autore ir māksliniece Anna Heinrihsone

Mākslinieces mērķis projekta ietvaros bija lauzt ierasto formātu un iznest mākslu ārpus izstāžu zāles robežām, tuvinot to sabiedrībai – izvietojot ekspozīcijas tik ierastā pilsētas vidē kā dažādu tirdzniecības vietu un uzņēmumu skatlogi. Anna Heinrihsone norāda, ka ekspozīciju veidošana ilga vairākus mēnešus, kuru laikā kopā ar skatlogu stāstu autoru Vilni Vēju tika radītas astoņas vēsturi atainojošas ekspozīcijas. Tajās

apvienoti lielformāta maketi, senas fotogrāfijas, atsevišķi laikmetam raksturīgi priekšmeti, kas vizualizē pagātnes ainas

un uzbur īsus stāstus par aizgājušo laiku.

Projekta realizētāji atzīst, ka Latvijā šāds caur skatlogiem vērsts stāstījums par ielas vēsturi tiek radīts pirmo reizi. Ekspozīcijās apskatāmie objekti ir īsti, autentiski priekšmeti no Latvijas muzejiem un privātām kolekcijām, kuri ļauj skatītājiem sajust senatnīgumu un stāsta vēsturisko noskaņu. Projekta mērķis nav mācīt vai detalizēti atainot kādu vēsturisku notikumu, bet gan radīt nostalģiskas sajūtas vai sajūtu priekšstatus par aizgājušo laikmetu.

Ekspozīcijā apskatāmās fotogrāfijas projekta autori kopā ar kultūras vēstures entuziastiem atbilstoši katras ekspozīcijas atainotajam gadu desmitam rūpīgi izvēlējušies Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, kā arī Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas «Letonica» projekta «Zudusī Latvija» arhīvos. Svarīgi, ka visi ekspozīcijās izmantotie priekšmeti ir oriģināli un līdz izstādei nonākuši, pateicoties Rīgas Kinostudijai, Latvijas Ugunsdzēsības muzejam, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam, Olimpiskajai sporta komitejai un Latvijas Universitātes Akadēmiskajai bibliotēkai.

Ekspozīcija ilustrēs pārmaiņas, kas attiecīgajā vietā – ēkā vai Brīvības ielas posmā – notikušas laika gaitā. Tās papildinās publicista Viļņa Vēja radītie teksti, kas būs veidoti kā fiktīvas personas stāstījums – «mūžīgā garāmgājēja» atmiņu drumslas, uzsverot pieredzes subjektīvismu, kuru vienādi veido svarīgi vēsturiski notikumi un ikdienas dzīves fragmenti.

Ekspozīcijas sākums un beigas meklējamas Latvijas Pasta filiāles «Sakta» un kafejnīcas «Coffee Inn» skatlogos. Virzoties tālāk pa Brīvības ielu līdz pat Stūra mājai vai no Stūra mājas uz Brīvības pieminekļa pusi, ikviens garāmgājējs varēs aplūkot, kā «atdzims» vairāki nostalģijas un vēstures atspulga vēstījumi.

Ekspozīcijas izvietotas šādās vietās

• Latvijas Pasta centrs «Sakta», Brīvības bulvāris 32

• Veikals «Elkor tehnika», Brīvības bulvāris 21

• SMP Bank, Elizabetes iela 57

• Interjera studija «Casa Nostra», Brīvības iela 46

• Kafejnīca «Burbuļnīca», Brīvības iela 37

• SIA «Rīgas nami», Brīvības iela 49/53

• «Outlet Bazaar», Brīvības iela 72

• Kafejnīca «Coffee Inn», Brīvības 76

Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas projekta «Skatlogi uz Brīvības ielu» tapušās ekspozīcijas būs apskatāmas līdz 2014.gada 31.maijam. Projekts tapis tematiskās līnijas «Brīvības iela» ietvaros, kurā jau pašlaik Elizabetes un Brīvības ielas krustcelēs ir skatāma mākslinieka Aigara Bikšes instalācija «Pieminekļu kari», bet no 1.maija apmeklētājiem durvis vērs viena no vērienīgākajām Rīgas 2014 ekspozīcijām «Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014» Brīvības un Stabu ielas stūrī, kas būs skatāma līdz 19.oktobrim.