Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

«Zelta mikrofons» par mūža ieguldījumu Sproģim un Peteram

TVNET
«Zelta mikrofons» par mūža ieguldījumu Sproģim un Peteram
Facebook Draugiem Twitter Whatsapp
Comments

Mūzikas ierakstu gada balvu «Zelta mikrofons 2014» par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņems tenors Jānis Sproģis un dzejnieks Jānis Peters, informē balvas organizatoru pārstāve Līva Segliņa.

«Opervaroņi, kamermūzika, paša sacerētas dziesmas - reti kurš no Latvijas dziedoņiem bijis ar tik plašu darbības amplitūdu kā tenors Sproģis. Viņš piedzīvojis gan izsūtījumu Sibīrijā, gan ovācijas pasaulslavenās koncertzālēs, un simtos mērāms Jāņa Sproģa allaž nevainojamo ieskaņojumu klāsts, kurā ir kamermūzika un operu ārijas, kā arī estrādes dziesmas,» par mūziķi pastāstīja Segliņa.

Dziedātājs Sproģis dzimis 1944. gada 14. oktobrī. Viņš ar visu ģimeni tika izsūtīts, bet pēc atgriešanās Latvijā mūzikas skolā iemācījās spēlēt oboju, apguva ģitārspēli, kļuva par solistu Kuldīgas kultūras nama estrādes ansamblī un sāka komponēt. Vokālo mākslu Sproģis apguvis Liepājas mūzikas vidusskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā. Tam sekoja pedagoga darbs Ventspilī un solista gaitas uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. Tur viņš uzstājies galvenajās liriskā tenora lomās operās «Zelta zirgs», «Traviata», «Jevgeņijs Oņegins» un citās. Sproģa balss tembrs un profesionālisms bijis neatsverams lielo formu skaņdarbu iestudējumos, kamermūzikas un garīgās mūzikas programmās, kas atskaņotas arī aiz Latvijas robežām. Savu cilvēcisko un radošo drosmi dziedātājs apliecināja arī Lielvārža tēlā rokoperā «Lāčplēsis». Pēdējos gadu desmitos Sproģa balss iemūžināta visdažādāko žanru ierakstos - no Emīla Dārziņa solodziesmām līdz paša sacerējumiem. Vairāki viņa albumi dažādās nominācijās tikuši izvirzīti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai.

Jānis Sproģis
Jānis Sproģis Foto: Publicitātes foto

«Zelta burtiem latviešu mūzikas vēsturē rakstāms arī dzejnieka Petera vārds, kurš vārdus devis vairāk nekā 1000 dziesmām. To vidū teātra un kinomūzika, kora dziesmas, tās skan kā Dziesmu svētkos, tā pie svinību galda, tiek atskaņotas koncertos un ir iemūžinātas neskaitāmos ierakstu albumos,» uzsvēra Segliņa.

1939. gada 30. jūnijā Priekulē dzimušais Peters jau bērnībā zināja, ka būs rakstnieks, taču dzīve viņu aizveda uz Liepājas teātri, kur topošais dzejnieks iemīlēja mūziku. No skatuves strādnieka viņš kļuva par režisora palīgu, kā arī rakstīja vietējā laikrakstā. 1961. gadā tika publicēts Petera pirmais dzejolis «Kaist pīlādzis sniegā». Jauno censoni atzinīgi novērtēja kolēģi kā Liepājā, tā drīz vien arī galvaspilsētā Rīgā, laikrakstu un žurnālu redakcijās. Tam sekoja atbildīgi amati Rakstnieku savienībā un aktīvs sabiedriskais darbs. 90. gados Peters kļuva par Latvijas vēstnieku Krievijā.

Jau 1971. gadā sākās Petera sadarbība un draudzība ar komponistu Raimondu Paulu. Šo gadu desmitu laikā kopā radīts simtiem dziesmu, mūzikli «Māsa Kerija», «Nāc pie puikām», kā arī mūzika daudzām teātra izrādēm. Petera spēkos bijis arī Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Zigmara Liepiņa, Ivara Vīgnera un daudzu citu skaņražu melodijas padarīt tautā iemīļotas un nemirstīgas. «Ar mūzikas starpniecību Peters savos dzejoļos jau 50 gadu garumā ieraksta latviešu tautas likteņus un ikviena cilvēka ilgas un alkas pēc sapratnes un mīlestības,» uzsvēra Segliņa.

Balva par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā tiks pasniegta mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons» koncertceremonijā 24.februārī Latvijas Nacionālajā operā.

Mūzikas ierakstu gada balvu «Zelta mikrofons» organizē Latvijas Skaņu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienība (LaMPA) sadarbībā ar Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību (LaIPA).

Tēmas

Nepalaid garām!

Uz augšu