Kopš pagājušā gada diviem izpārdotiem koncertiem "Sapņu fabrikā" oficiāli krita noslēpumainības plīvurs un tapa skaidrs, ka "Instrumenti" pandu maskās ir divi puiši no vokālās grupas "Cosmos" - Jānis Šipkēvics un Reinis Sējāns jeb Shipsi un Reynsi.

TVNET: Kādu laiku slēpāties zem pandu maskām. Vai pēc īsto seju atklāšanas ir kas mainījies? Vai tas ietekmējis jūsu pašsajūtu, vai tas kaut kā arī atsaucies uz jūsu klausītāju attieksmi? Visi tagad galu galā zina, ka jūs esat divi puiši no populārās a capella grupas "Cosmos".

Reinis: Man liekas, ka šis jautājums saistīts ar to, cik tas noticis dabiski mums pašiem. Līdz ar to ir sajūta, ka cilvēki, kas tic mūsu mūzikai, idejai, ko vēlamies pateikt, tiem tas likās tikpat dabiski kā mums. Tie, kas bija iemīlējušies pandās vairāk nekā mūzikā, - tas bija laikam tas, ko gribējām panākt. Rupji runājot, mēs vēlējāmies varbūt atsijāt tos, kas bija pārpratuši to, ko vēlamies darīt, to būtību. Tādā ziņā tas ir tikai ieguvums, ka esam varbūt pazaudējuši dažus paviršākus garāmgājējus, kas bija pavilkušies uz smuko bildīti, bet atkal piesaistījuši klāt cilvēkus, kas ir sapratuši, ka tas viss ir nopietni un nav cirks.

Jānis: Tas ir par mūziku! Tā atskatoties, šķiet, ka viss ir bijis pareizi. Sākumā varbūt tā bija kā uzmanības novēršana, lai to, ko mēs darām, nesaista ar mūsu iepriekšējo darbību. Tas mums ļāva brīvāk uzsākt. Varbūt kāds būtu sākumā pievērsis lielāku uzmanību, ja mēs atklātu, ka Jānis un Reinis taisa jaunu grupu, tagad mums nav nevienam jāskaidro, kāpēc tas tā bija un kāpēc mēs šobrīd gatavojamies albumam vai saviem koncertiem...

TVNET: Vai jums nešķiet, ka pandu masku padarīšana kā produkts varētu būt pievilcīgāks Rietumu mūzikas tirgum? Varbūt ir jāsaglabā šis masku koncepts?

Jānis: Es domāju, ka mēs saglabāsim šo spēles principu. Tas noteikti nepazudīs. Pamatuzdevums nav aiz kaut kā paslēpties, bet lai viss, ko mēs sniedzam publiskā telpā, rada spēles sajūtu. Mēs esam atklājuši, ka ar to ir interesanti eksperimentēt. Arī paši jūtamies drošāk, ka varam ieiet kādos fantāzijas tēlos un ka mums apkārt ir dažādi tēli - akrobāti, alpīnisti, bundzinieks vai ģitārists. Mēs to visu mēģinām padarīt par vienu pasauli. Tas var būt pilnīgi pretstatā tam, kā tas notiek džeza vai akadēmiskajā mūzikā, - šeit ir cilvēks, un tas ir tas, kas nāk no viņa ārā. Bet arī tur ir dažādi krosoveri - multimediju operu, baletu izrādes u.tml.

TVNET: Vai šis pandu maskas nebūtu tāds viegli ekspluatējams produkts?

Jānis: Būtu droši vien.

Reinis: Pandas mēs esam diezgan labi iepazinuši. Zinām to plusus un mīnusus. Tās nekur nepazudīs. Laiku pa laikam jau nāk klāt kādas mūsu dīvainās fantāzijas par to, kā mēs vēlamies, lai mūsu koncerts izskatās, un ne tikai koncerts, bet visas vizuālās lietas, kas ar grupu saistītas. Man liekas, ka mūsu zvēru un radību, dīvaiņu zoodārziņš tikai plašināsies.

Jānis: Kamēr būs vēlme meklēt ko jaunu, tikmēr tas notiks. Skaidrs, ka mēs varētu startēt kā pandas un tas komerciāli varētu būt daudz drošāks solis, taču mums ļoti svarīga ir tā muzikālā daļa.

Reinis: Mums dzīvē ir bijuši vairāki brīži, kad ir bijusi iespēja izvēlēties vieglāko ceļu, iespējams, ātrāk kādam iepatikties, kļūt populāriem, atstājot novārtā mūzikas lietu. Masku novilkšana bija iekšējs lēmums. Mums nebija sapulce vai tamlīdzīgi. Tas notika dabiski. Jo sāka nākt piedāvājumi uzstāties kā pandām, nevis kā mūziķiem, un tad jau mēs sākām domāt, ka kaut kas nav kārtībā.

TVNET: Vai "Instrumenti" ir produkts?

Jānis: Tas ir produkts tajā brīdī, kad ir jāpārdod koncerts, albums, jāuztur mēģinājumu telpa un jāmaksā telefonu rēķini. Tas ir mūsu darbs, bet tāds ļoti interesants.

TVNET: Ar "Cosmos" piedalījāties Eirovīzijā, konkursā "Jaunais vilnis"...

Jānis: Un citos skaistumkonkursos (smejas).

TVNET: Ko jūs toreiz vēlējāties sasniegt? Cik tas bija patiesi un bez aprēķina? Cik tas bija pa īstam?

Jānis: Tas noteikti bija riktīgi pa īstam. Ar ļoti noderīgu pieredzi, dažkārt ar rūgtām un mazāk rūgtām kļūdām. Iespējams, tagad atskatoties, būtu darījis ko savādāk. Tas bija svarīgs posms, attīstot savu muzikalitāti, rūdījumu un arī attīstot detektorus, kur tu sajūti, ka jāsaka "nē", lai arī šķiet, ka piedāvājums ir vilinošs.

Reinis: Kā mūziķis tu veidojies ilgākā laika ritējumā, un tas, ko mēs darījām toreiz pa īstam, droši vien tagad būtu savādāk. Un tas, ko mēs darījām, kad mums bija trīs gadi, - cepām kūkas no smiltīm, tas bija tik ļoti pa īstam, ka tagad es tam vienkārši nespētu noticēt. Skaidrs, ka tas, kas ir šobrīd pa īstam, toreiz bija savādāk ... un otrādi. Katrā ziņā aiz aprēķina nekas nenotika.

Jānis: Kopumā es to vērtēju kā savas dzīves ļoti svarīgu daļu, kaut vispār es negribētu "Cosmos" rezumēt kā beigušos. Mums ir iesāktas idejas, kas gaida savu brīdi un kad tīri praktiski būs vairāk laika tam pievērsties, pēc "Instrumentu" albuma un varbūt arī koncertiem, tad nākamais gads varētu būt laiks padomāt par kādiem vokāliem eksperimentiem. Tas nebūs "Jaunā viļņa" vai citu konkursu "Cosmos", tas būs kaut kas pilnīgi savādāks. Tehniskais līmenis, kuru bijām sasnieguši, bija ļoti labs, un negribētos to pazaudēt.

TVNET: Par patiesumu. No vienas puses, jūs esat tie paši mākslinieki, kas kāpuši uz Eirovīzijas skatuves, dziedājuši "Jaunajā vilnī", braukuši koncertos ar Laimu Vaikuli, baudījuši visu to spozmi, kas ir pilnīgā pretstatā tam, kas notiek tagad ar "Instrumentiem", - eksperimenti Islandes studijā ar multiinstrumentālistu Niko Mjūliju u.tml. Kāpēc lai mēs tagad jums noticētu? Varbūt pēc laika jūs atkal redzēsim vienā vai otrā veidolā blakus Igoram Krutojam uz Dzintaru koncertzāles skatuves?

Jānis: Es teiktu tā, ka tajā brīdī, laikā un vietā, kurā atrodies, tu sāc kaut ko darīt, tu nevari zināt, ka ir vēl kādas iespējas. Tu vienkārši esi priecīgs, ka vari nodarboties ar mūziku, un varbūt tie ceļi un neceļi, kur kādi pieaugušāki cilvēki tev dod padomus, kā tev jādara, kurus savā jaunībā tu uzklausi un neproti tos izvērtēt kritiski, tad droši vien tā ir viena no lielākajām mācībām - vairāk ieklausīties savā balsī. Esam daudz piesardzīgāki pret ieteikumiem. Tipisks piemērs: "Es uzskatu, ka jums nevajag tās pandu maskas vilkt nost, tad būtu garantēti panākumi" vai tml.

Protams,

mēs esam dzirdējuši viedus padomus par to, kā pandām caur Eirovīziju vajadzētu kļūt pasaulslavenām,

bet ir skaidrs, ka mums ir savs skatījums. Iespējams, ka tā ir taisnība, bet tas nav mūsu mūzikas lauciņš, tas nav ceļš, kuru vēlamies iet. Bet es arī negribu teikt, ka tas ir pilnīgs nekas. Tas ir kaut kas, kur cilvēki jūtas savā ādā, un galvenais, lai cilvēki ir laimīgi un gūst baudu. Ja cilvēki gūst baudu, katru gadu uzstājoties Jūrmalā, un tas sagādā baudu, tad tas ir galvenais.

Godīgi sakot, ir bijis tāds ilgs periods, kad esmu juties, ka kaut kas nav riktīgi. Un tad, kad sāk signalizēt iekšējā balss, ķermenis ar protestiem no nervu sistēmas, tad tu saproti, ka kaut kas nav lāgā.

TVNET: Atgriežoties pie "Tru". Vai albumam būs angliskā, starptautiskā versija? Kā savulaik "Cosmos" laikos - bija krievu un latviešu valodas versijas.

Jānis: Šajā albumā būs dziesmas latviešu un angļu valodā. Likās, ka būtu nevajadzīgi angliskot jau esošās latviešu dziesmas. Bet šim albumam būs starptautiskā versija, kurā nebūs dažu skaņdarbu no Latvijas versijas un būs tikai viens gadījums - dziesma "Pieturi mani sev klāt", kad ir mainīta valoda. Starptautiskajā albumā būs gan "Zemeslodes", gan "Pilnīgi viens", bet nebūs "Apēst tevi".

Ir viens reāls piedāvājums no izdevējiem, kas ir diezgan liels spēlētājs pasaulē, bet, kamēr nav viss sakārtots, neminēsim vārdus.

TVNET: Vai katrai dziesmai ir savs stāsts. Kādas ir albuma saturiskās pamattēmas?

Jānis: Dziesmu kodols tapis trīs gadu laikā kopš pirmās dziesmas "Life Jacket Under Your Seat".

Reinis: Tā bija pirmā dziesma, ko novedām līdz reālam rezultātam.

Jānis: Šis albums nav tapis kā konceptuāls darbs, tas būs vairāk kā tāda izlase.

TVNET: Abi esat akadēmiski skoloti mūziķi, ar "Cosmos" galu galā esat dziedājuši Pētera Vaska mūziku ... vai šis akadēmiskums jums netraucē reizēm izdarīt ko greizu un nepareizu?

Jānis: Šobrīd es daudz ko no tā novērtēju. Ir fundaments, kas ļauj mēģināt savus spēkus dažādos virzienos. Ir arī pagājis jau ilgs laiks kopš skolas, un šis akadēmiskums ir tādā perifērā atmiņā.

Reinis: Protams, nākušas līdzi elementāras teorētiskas zināšanas, bez kurām mēs šobrīd būtu krietni vājāki. Instrumentācijas, mūzikas teorija, mūzikas harmoniskie principi, kas parādās arī popmūzikā. Šie akadēmiskie principi ir saglabājušies. Nekas nav radikāli mainījies.

Jānis: Kaut vai - mēs paši esam varoši aranžēt lietas stīgām vai pūtējiem. Mēs zinām, kādās atslēgās viņi spēlē. Tas vienkārši to padara praktiski vienkāršāku, kad kaut kas tāds, piemēram, jādiriģē ierakstos vai tml.

TVNET: Es tieši to biju domājis kā plusu. Ir, protams, daudzi gadījumi, kad no akadēmiskās vides mūziķi cenšas ielauzties populārajā mūzikā un tas nav ticami, bet vienlaikus ir arī veiksmes stāsti, kaut vai tā pati Toronto Austra, kas no akadēmiski skolotas operdziedātājas organiski pārtapusi gotiskā elektro dīvā. Viņa organiski šīs akadēmiskās zināšanas ienesusi popmūzikā.

Jānis: Var sanākt plusiņi un var sanākt, ka tas traucē. Man pašam kādreiz sava dziedāšana likās pārāk pareiza, bet tagad kaut kur esmu laimīgi aizmirsis visu savu ciešāko zēnu kora pātagu (smejas) un atļaujos kaut kā brīvāk visam pieiet.

Reinis: Kad ik pa laikam satieku kādus klasesbiedrus no akadēmijas, man rodas iespaids, ka viņi ir tik dziļi tajā akadēmiskajā mūzikā, ka viņi vairs nenovērtē tās akadēmiskās mūzikas skaistumu. Viņi sēž orķestrī, izpilda no tās milzu partitūras vienu rindiņu, un es no malas, būdams kādu laiku nost no tā visa, būdams spējīgs atzūmoties no tā visa, es novērtēju lietas, kas ir tīras, iespējams, paredzamas, bet ļoti skaistas. Savukārt tie cilvēki, kas to izpilda, ir tikai tādi kā taustiņi, un ir sajūta, ka tikai diriģents tā pa īstam to izbauda. Mūziķiem kaut kas sagājis uz īso.

Jānis: Iestājusies anestēzija. Cilvēks ir kļuvis imūns pret mūziku (smaida). Bet tas atkal ir stāsts par to, vai cilvēks ir laimīgs. Ja viņš jūtas laimīgs kā viens taustiņš orķestrī, tad viss kārtībā...

TVNET: Tad 30.augustā lielkoncerts vai vienkārši koncerts?

Jānis: Noteikti ne lielkoncerts, drīzāk tādi kā albuma atvēršanas svētki.