Džovanni Moreti, tautā zināms kā Nanni Moreti, dzimis 1953.gadā Itālijā, Bulcāno provincē, kur viņa vecāki bija iecerējuši pavadīt rāmas vasaras brīvdienas. Ģimene jau kopš Moreti pirmajiem kino darbiem allaž ir klātesoša ne vien skatītāju rindās kinoteātra zālē, bet itin bieži līdzās pašam autoram nokļūst kameru gaismā.

Jau kopš bērna gadiem Moreti ikdiena ir nesaraujami saistīta ar kino: no ikvakara filmu seansiem un kino žurnālu, plakātu un paša veidotu piezīmju kaudzēm palēnām veidojas jauns scenārijs kino citātiem un klišejām caurvītai pirmajai Moreti paša veidotai filmai. Pieticīgie 8 milimetri, ko sniedz pret pastmarku kolekciju iemainītā kamera, nav šķērslis pašpasludinātajam kino profesionālim citu pēc citas radīt ambiciozas un neierastos rakursos tvertas īsfilmas. Talkā nāk skolas biedrs Fabio Traversa un romieša neatlaidība, un drīz vien jaunais itāļu kinorežisors jau gozējas uz Eiropas kino festivālu sarkanajiem paklājiem. Filma "Saldie sapņi" saņem žūrijas balvu Venēcijā, par filmu "Mesa ir beigusies" iegūts Berlīnes Sudraba lācis, pa Zelta globusam Itālijā tiek filmai „Mīļā dienasgrāmata” un „Habemus Papam”, kas šogad visnotaļ pamatoti cierējās pēc Kannu zelta un septembrī tiks izrādīta arī kinofestivālā "Arsenāls".

"Habemus Papam" vēsta par jaunā katoļu vadoņa, pāvesta iecelšanu visnotaļ atbildīgajā amatā. Pārlaicīgie pienākumi un teju neierobežotā vara pār katoļticīgo pasauli jauno pāvestu dzen arvien lielākā prāta tumsā, un tuneļa gaismas meklējumos tiek iesaistīts psihoanalītiķis, kam Dieva pasaule tikpat sveša kā pašam Moreti.

Atklātā un visai nesaudzīgā kritika pret "tautas masu virzītājiem" gan reliģiskā, gan politiskā sfērā, kaut arī bieži klātesoša, nav gluži vienīgā tēma, kas parādās Moreti filmās. Līdzās kino, kas no jaunības dienu aizraušanos kļuvis par pastāvīgu atkarību, Moreti aktīvi pievēršas arī ūdens sportam un Romas slavināšanai. Te nu īsti vietā ir balamutīgo itāli salīdzināt ar ne mazāk ķecerīgo Ņujorkas bulvāru apdziedātāju Vudiju Allenu, kas ne tikai vienu pēc otra uzbur spilgtus pilsētu portretus, bet pats arī labprāt iziet to ielās un kļūst par iedomātās tēlu pasaules daļu.

Gan Moreti "Habemus Papam", gan Allena "Pusnakts Parīzē" būs skatāma starp šā gada "Arsenāla" vakara filmām. Sevī apmaldījies pāvests un Parīzes Zelta laiku bohēma ir visnotaļ drosmīgs salikums, taču abiem kinomāniem, šķiet, tieši laikā!

Kino festivāls "Arsenāls" Rīgā notiek kopš 1986.gada katru otro rudeni. "Arsenālu" organizē Starptautiskais kino centrs sadarbībā ar Rīgas domi un Kultūras ministriju. Jau ziņots, ka 21.Rīgas starptautiskais kino forums "Arsenāls" notiks no 10. līdz 18. septembrim. Rīgas starptautiskais kinofestivāls "Arsenāls" iepriekš notika reizi divos gados, bet kopš pagājušā gada tas skatītājus rudenī pulcē katru gadu.