Džesika Česteina

Kalifornijā dzimušās aktrises karjera aizsākusies, jau mācoties Džuljarda skolā Ņujorkā, kur pirmo skatuves pieredzi Šestēna guvusi klasiķu – Šekspīra «Romeo un Džuljeta», Čehova «Ķiršu dārzs» – iestudējumos. Televīzijas šovu, seriālu un TV filmu pulkam 2008.gadā pievienojas Česteinas debija pilnmetrāžas aktierkino, Dena Ērlanda filma «Džolīna» («Jolene»). Kaut arī ar aktrises nenoliedzamo harismu vien – garie, sarkanie mati, plaši pasaulei atvērtās acis un žilbinošais smaids – filmai līdz sarkanajiem paklājiem nenokļūt, pirmie soļi uz kinoekrāniem izrādās veiksmīgs ieguldījums aktrises turpmākajiem kino projektiem.

Džesika Česteina tiek uzskatīta par vienu no šā gada izcilākajām debitantēm Kannu kinofestivālā, izpelnoties godalgas gan Malika «Dzīvības kokam», gan Džefa Nikolsa filmai «Patveries». Terensa Malika Visuma drāmā «Dzīvības koks» aktrise atveido rāmo un teju ēterisko O’Braiena kundzi – sievieti, sievu un māti, kuras tēls atsauc atmiņā Holivudas «zelta laikmeta» kino. Tandēmā ar aktieri Bredu Pitu (filmā - O’Braiena kungs) Česteina veido apbrīnojami spilgtu amerikāņu 1950.gadu ģimenes portretu, ļaujot filmas stāstam no intīmiem, pieklusinātiem dialogiem izaugt līdz universālām laikmeta liecībām.

Lai pietuvinātos režisora iecerei un atklātu O’Braiena kundzes iekšējo pasauli, Česteina gatavojusies lomai, vērojot Jaunavas Marijas gleznas Ņujorkas Metropolitēnā: uz leju vērsts skatiens un uz rokām krītoši gaismas stari – tā, it kā tās kaut ko gribētu atrast, satvert. Česteinas balsij bija jāskan kā Holivudas film noir dīvai Lorēnai Bekolai viņas pirmajos kino darbos: lēni, tieši un patiesi. Filmā sarunas norit citā gadsimtā, tajās nav mūsdienu steigas un baiļu palikt pusvārdā. Česteina atzīst, ka daudz izkopusi arī savu garīgo pasauli un filmēšanas laikā ik rītu nodevusies meditācijai pilsētas parkā.

Darba plāns šai salīdzinoši vēl mazpazīstamajai aktrisei pēdējos pāris gadus bijis gana noslogots. Skaļi režisoru un aktieru vārdi, ar kuriem nācies sastrādāties, – Helēna Mirena, Als Pačīno – aktrisi nemulsina, tikai ļauj vēl skaidrāk apjaust, ka profesijas izvēle jau bērnībā bijusi nešaubīgi pareiza. Un, ja šķiet, ka trauslajai rudmatei tā vien piedien rāmās ģimenes sievietes fasons, Teita Teilora filmā «Kalpone» Šestēnas tēls mainās līdz nepazīšanai. Tiesa gan – neizskaužamā labestība un sirsnība, kas staro no aktrises, nav paslēpjama ne zem kādām parūkām un grima kārtām. Filmā «Kalpone» Česteinas vizuālais prototips atbilst 1960.gadu seksa simbolam – sievišķīgas ķermeņa aprises, platīnblondi mati, koši sarkanas lūpas un dzirkstošs acu skats. No ASV dienvidu štatiem Misisipi ieradusies jaunā dāma par varītēm cenšas ielauzties snobiskajā augstāko aprindu saimē, līdz atklāj, ka īstās dzīves vērtības meklējamas pavisam kur citur.

Slavas kronīša šai Holivudas princesei vēl nav: patiesi laimīga par savu darbu, par iespēju būt uz skatuves un kinoekrāniem, Džesika Česteina, nenopulēts un neapbružāts tīrradnis, būs sastopama arī starptautiskā kinofestivāla «Arsenāls» plašajā programmā.

«Arsenāls» norisināsies no 10. līdz 18.septembrim kinoteātros «Citadele» un «K-Suns».

Informāciju par «Arsenāla» filmām un notikumiem meklē www.arsenals.lv.