Glaspers ir sācis kā tradicionāls džezmenis, taču ļoti aktīvi iesaistījies pirms desmit gadiem aktuālajā neosoula skatuvē, spēlēdams kopā ar Bilālu (Bilal), vēlāk ar Ēriku Badu (Erykah Badu) un Maksvelu (Maxwell). Viņa pirmajos ierakstos dominē klasiskas vērtības, kaut arī kā iedvesmas avotus Glaspers apzināti min, piemēram, britu grupu «Radiohead», nevis Teloniusu Monku vai kādu citu džeza klasiķi.
Glaspers ar katru jaunu ierakstu cenšas atbrīvoties no džeza kā elitāra žanra zīmoga un cenšas padarīt džezu pieejamu ikvienam. Par savu galveno uzdevumu klasiski skolotais pianists uzskata džeza atdzīvināšanu, aktualizēšanu 21. gadsimta paaudzei: «Make jazz cool again!» kādā intervijā teicis mūziķis. Viņa misija - padarīt džezu pieejamu plašākai auditorijai, lai tas nebūtu tikai kāds šaurs snobisku džezmeņu «golfa klubiņš».
Vakardienas koncerts bija spilgta liecība tam, ka džezs nav iesaldēts, bet gan dzīvs, vibrējošs mūzikas žanrs, kas spēj atsaukties uz dažādiem jauniem eksperimentiem. Protams, ir mākslinieki, kas to vien dara kā tikai eksperimentē, bet Glaspera gadījums ir atšķirīgs -
viņš nemitīgi citē džeza klasiku, izturas ar pietāti pret pamatvērtībām, bet vienlaikus virza džezu pretī kam jaunam.
Uz Rīgu kopā ar Glasperu, kas spēlēja «Yamaha» sintezatoru un labskanīgo «Fender Rhodes», bija atbraucis kolorītais saksofonists un vokodera pavēlnieks Keisijs Bendžamins (Casey Benjamin), bundzinieks Marks Kolenburgs (Mark Colenburg), kas savulaik spēlējis ar hiphoperiem «Common», «Mos Def» u.c., kā arī talantīgais basģitārists Bērniss Traviss (Burniss Traviss), kas aizvietoja Deriku Hodžu (Derrick Hodge).
