/nginx/o/2018/07/17/10344559t1he595.jpg)
Apgāds «Lietusdārzs» izdevis Džima Blasoviča (Jim Blascovich) un Džeremija Beilensona (Jeremy Bailenson) darbu «Bezgalīgā realitāte» («Infinite Reality: Avatars, Eternal Life, New Worlds, and the Dawn of the Virtual Revolution»), kurā autori stāsta par virtuālās realitātes labumu un postu, informē izdevniecībā.
Tā vairs nav zinātniskā fantastika
Kad 1990. gadu beigās Džims Blasovičs un Džeremijs Beilensons sāka pētīt virtuālo realitāti, šī joma vairāk līdzinājās zinātniskajai fantastikai nekā zinātnei. Kopš tā laika virtuālā realitāte no laboratorijām pārcēlusies uz dzīvojamām istabām, savukārt tās pētniecība kļuvusi par svarīgu mūsdienu pasaules izpratnes līdzekli.
Virtuālā realitāte nav nekas jauns. Kopš senseniem laikiem cilvēki alkst pārvarēt reālās pasaules ierobežojumus. Ievedot iedomātā Virtuālās realitātes tehnoloģiju vēstures muzejā, autori lasītājam liek pakavēties pie dažādām ekspozīcijām: Stāstnieki, Grafika, Skulptūras, Teātris, Manuskripti utt., līdz pienāk kārta ekspozīcijai Dators un internets.
Virtuālā realitāte ietekmē cilvēku dabu
Grāmata aizraujoši iepazīstina ar aizvien virtuālāku pasauli, ko mūsdienās nosaka datu nesēju tehnoloģiju nemitīga attīstība.
Virtuālā realitāte ietekmē cilvēka dabu, sabiedrību un kultūru visās jomās. Tam ir savas priekšrocības un trūkumi. No šā procesa nav iespējams pilnīgi norobežoties. Ikvienam ir svarīgi saprast, kas «apkārt notiek».
/nginx/o/2018/07/17/10344559t1he595.jpg)
Elpu aizraujošs, ticams un brīžiem biedējošs ir autoru nākotnes redzējums, uzburot gan nākotnes izglītības, gan karjeras un personīgo attiecību virtualizācijas bezgalīgās iespējas.
No angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)