Koncerta apskats: Lenijs Kravics (Rīga, Skonto halle 10.07.2005.)

Izpildījums: 12/12

Baudījums: 8/12

Skaņa: 6/12

Saturs: 10/12

Šķiet, Latvijā Lenijs Kravics tā pa īstam kļuva populārs ar savu 1998. gada plati "5", īpaši jau, protams, pēc grāvēja "Fly Away" un seksīgās balādes "Again", kuras videoklipā Lenijs nekaunas dižoties ar savu tvirto pēcpusi. Jā, iespējams, viņam piemīt neliels Narcisa komplekss, taču būdams jau 40 gadus vecs, Kravics prot šo savu seksapīlu izmantot ar pietiekoši gudru ziņu.

Ne velti Lenijs Kravics atzīts par Holivudas lielāko siržu lauzēju, jo starp viņa draudzenēm bijušas vairākas izslavētas skaistules, tostarp Nikola Kidmena, Kailija Minoga, Madonna, Vanesa Paradī un Naomi Kempbela.

To apliecināja arī pirmās koncerta minūtes - pēc instrumentāla ievada, kura laikā priekškars vēl uzreiz netika nolaists, pirmo divu dziesmu laikā Lenijs apzināti un mērķtiecīgi pozēja fotogrāfiem. Domājams, ka Kravica dežūrsmaidiņi un koķetēšana ar meitenēm pirmajā rindā ir viens no viņa uzstāšanās neiztrūkstošiem instrumentiem. Starp citu, patīkami bija dzirdēt pirms koncerta Kērtisa Meifīlda klasisko "Move On Up"...

Uzreiz gribu pateikt, ka Kravics un viņa pavadošā grupa nospēlēja teicami, īpaša uzmanība tika veltīta katram mūziķim, atsvaidzinošas pēc smagnējā koncerta sākuma bija trompetes un rhodes piano solopartijas skaņdarba "Tunnel Vision" garajā izspēlē. Drīz pēc tam seko mans Kravica iecienītākais hits "It Ain''t Over ''til It''s Over" ar vieglu stīgu motīvu un dziedātāja falsetu pamatā. Diemžēl "Skonto" halles metāliskā akustika spēja sabojāt virkni dinamisko Kravica skaņdarbu, īpaši jau jaunā albuma pirmo singlu "Where Are We Running", kas, priekšplānā esošo bungu (īpaši basa bungas asā tembra) nomākta, tā arī nespēja aizraut.

Tiesa, koncerta kulminācija un pirmās "skudriņas" (laba zīme) parādījās līdz ar "American Woman" uzstājīgo un garo intro, kura laikā publika sadomāja skandēt līdzi ritmam kolektīvo "Ou!". Seko komerciāli veiksmīgākais (nenozīmē, ka labākais) Kravica grāvējs "Fly Away" un oficiālās daļas beigas.

Pēc publikas uzstājīgajiem aplausiem Kravics un mūziķi atgriežas, desmit reizes aizkustinoši un sirsnīgi paklanās (šova sastāvdaļa) un prezentē savu jaunāko singlu "Lady", diemžēl tas, kā arī pats Kravica 2004. gada veikums "Baptism" kopumā īpašu atsaucību negūst. Sajutis, ka publika sāk lēnām izklīst, mākslinieks izšauj vienu no saviem lēdiju skaņdarbiem - "Again", kura laikā iepazīstina skatītājus ar savu pavadošo mūziķu sastāvu un pat nokāpj no skatuves pie faniem.

Pēc otrās atsveicināšanās man radās pamatotas aizdomas, ka Kravics atgriezīsies arī trešo reizi, galu galā koncertā vēl netika izpildīts mākslinieka vizītkartes hits "Are You Gonna Go My Way". Tieši tā arī notiek - jau izklīdušās publikas priekšā tiek atskaņots Kravica elka Džimija Hendriksa ietekmētais "Are You Gonna Go My Way", kas atgādina, ka 90. gadu vidū ar Kravicu nācās rēķināties gan Prinsam, gan Maiklam Džeksonam. Diemžēl pēdējos gados Kravica talants ir kaut kur apmaldījies, taču esmu pārliecināts, ka šis vīrs vēl ir spējīgs radīt ko paliekošu un vērtīgu.

Diemžēl koncerta apskats jābeidz ar dažām kritiskām piezīmēm - koncerta organizatori, kompānija "Premier SHOW", laikam nav diez ko labos draugos ar medijiem... Pirmkārt, man nācās gaidīt veselu stundu pie slēgtiem vārtiem, lai saņemtu solīto akreditāciju, protams, arī paskaidrojumi par aizkavēšanos man netika sniegti. Otrkārt, biju nepatīkami pārsteigts, ka no TVNET interneta portāla redaktora esmu mīklainā kārtā kļuvis par "Aktualnet" darbinieku. Diemžēl arī paša koncerta gaitā atklājās vairāki trūkumi; zālē nebija elementāru miskastes mucu un skatītāji savus iztukšotos dzērienu traukus bija spiesti mest zemē, turklāt trūka kaut vai viena liela ekrāna, uz kura koncerta gaitu varētu vērot tie, kas atradās halles otrā galā. Protams, vislielākais šādu slēgto vasaras koncertu mīnuss ir neciešamais bezgaiss un sutoņa...