“24 kadri sekundē” — mākslas izstāde Arsenālā

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pirmdien pirmizrādi pieredzēja vienu sekundi garā filma „24 kadri sekundē”, kuras veidošanā iesaistījušies 24 labi pazīstami Latvijas mākslinieki. Vīzijas un tēli, kas radušies kino iespaidā un uzlikti uz audekla, veido šīs īsās un īpašās filmas kadrus.

Projekta režisori Raimonds un Jānis Kalēji māksliniekiem deva brīvu iespēju savos darbos interpretēt un izvēlēties sev tuvu un atpazīstamu kinodarbu. Katrs sekundes kadrs ir augstvērtīga glezna, un šo 24 mākslas darbu izstādi Arsenāla laikā varēs skatīt Rīgas Kongresu namā. Ar šo izstādi kinoforuma Arsenāls ietvaros ir noslēdzies divus gadus pilsētvidē ilgušais projekts, un pirmo reizi ir iespēja apskatīt visus 24 darbus vienkopus. Līdz šim tie tika eksponēti kinoteātros "Rīga", "Forum Cinema" un "Andalūzijas suns", kas attiecīgi ir ļāvis arī salīdzināt standartizētos kino kompāniju reklāmas “šedevrus” ar profesionālu un radošu gleznotāju mākslas darbiem. Nereti pasaules kino mākslas vēsturē ir gadījumi, kad cits mākslas veids – glezniecība - ir radījusi tiešu ietekmi uz filmas formālo vai pat sižetisko veidolu. Kompozīcija, krāsa un saturiskais vēstījums ir tikai daļa no abu šo mākslas veidu paralēlajiem izteiksmes līdzekļiem. Abpusējās līdzības un ietekmes ir meklējamas jau no sirreālistu Bunjuela un Dalī Andalūzijas suņa līdz pat Mikelandželo Antonioni “mūsdienu utopijām”, vai Džima Džārmuša socializētajām kino kompozīcijām. Gluži pretēji ir ar kino ietekmi uz mirkli fiksējošo glezniecību, kur mākslas darbā tiek “iekadrēts” un izkristalizēts acumirklis, sasummējot sevī ilgstošāku noteiktu vēstījuma interpretāciju. Jebkuram māksliniekam noskatoties filmu vai teātra izrādi rodas iegūtās pieredzes atspoguļojums savā radošajā apziņā, kas, iespējams, dziļu emocionālu pārdzīvojumu rezultātā, varētu tikt atainots mākslas darbā. Sabiedrībai savukārt gandrīz nekad netiek dota iespēja šādi inspirētu mākslas darbu redzēt un izvērtēt. Mākslinieki, kas profesionāli nodarbojas ar kino reklāmas plakātu vai stendu izgatavošanu, ir spiesti pakļauties noteiktām filmu kompāniju uzstādītām klišejām un prasībām veidot standartizētu konkrētas filmas reklāmas tēlu, kas atšķiras tikai ar kinoteātra budžetam atbilstošu tehnisko risinājumu, bet ne ar sižetisko interpretāciju vai radošu māksliniecisku oriģinalitāti. Projekta koordinatori - Jānis Kalējs, Raimonds Kalējs. Projekta mākslinieki Kristīne Abika: The Big Lebowski. Joel Coen. 1998 Jānis Avotiņš: As I Was Moving Ahead Occasionally I Saw Brief Glimpses of Beauty. Jonas Mekas. 2000 Jānis Blanks: Monty Python and the Holy Grail. Terry Gilliam, Terry Jones. 1975. Modris Brasliņš: Leon. Luc Besson. 1994. Anna Heinrihsone: Собака Баскервилей. И. Масленников. 1981. Helēna Heinrihsone: Frida. Julie Taymor. 2002. Ivars Heinrihsons: The Pianist. Roman Polanski. 2002. Ieva Iltnere: A Space Odyssey. Stanley Kubrick. 1968. Ritums Ivanovs: Mulholland Drive. David Lynch. 2001. Kristīne Keire: La Belle et la Bête. Jean Cocteau. 1946. Frančeska Kirke: Solome’s Last Dance. Ken Russell. 1988. Ernests Kļaviņš: Anastasia. Don Bluth, Gary Goldman. 1997. Sandra Krastiņa: Tālavas taurētājs. Ansis Bērziņš. 1997. Evija Ķirsone: Kill Bill. Quentin Tarantino. 2003. Dmitrijs Lavrentjevs: Sloansquare – a Room of One’s Own. Derek Jarman. 1976. Ieva Maurīte: Sin noticias de Dios. Agustin Diaz Yanes. 2001. Aleksejs Naumovs: The Comfort of Strangers. Paul Scrader. 1991. Elita Patmalniece: Moulin Rouge. Baz Luhrmann. 2001. Laura Sileniece: Dogville. Lars von Trier. 2004 Vilnis Vējš: Motociklu vasara. Uldis Brauns. 1975. Andris Vītoliņš: The Rocky Horror Picture Show. Jim Sharman. 1975. Vija Zariņa: Amelie. Jan-Pierre Jeunet. 2001. Kaspars Zariņš: Dancer in the Dark. Lars von Trier. 2000. Kristaps Zariņš: One Flew Over the Cuckoo’s Nest. Milosh Forman. 1975.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu