Šos panākumus nedaudz mazina fakts, ka "Last Christmas" nav pašu "BTH" puišu dziesma, bet gan Džordža Maikla populārā hita apdare. Ar autortiesībām viss ir kārtībā, ne velti "BTH" minēts kā viens no kārtīgākajiem citu autoru intelektuālā īpašuma tiesību ievērotājiem. Par to un ne tikai to — "BTH" mūziķi Ralfs Mākulis un Jānis Grīnvalds. — Arī "BTH" tikko klajā nākušajā albumā "Started" ir kādas dziesmas kaverversija — šoreiz Mika Haknela un Frica Makintaira radītajai "Something Got Me Started". Kā notiek autortiesību kārtošanas process? Ralfs: — "Last Christmas" gadījumā tas bija vienkāršāk — Džordžu Maiklu pārstāvēja izdevējkompānija, kurai nav nekāds dižais jaunums, ka kāds pieprasa šādu atļauju. Ar "Something Got Me Started" bija daudz sarežģītāk. Grupas "Simply Red" mūziķi vispār nevienam neļauj taisīt savu dziesmu kaverversijas. Mūsu versiju pats Haknels bija klausījies. Mēs ļoti ilgi gaidījām to brīdi — trīs četrus mēnešus, kamēr viņš atrada laiku to noklausīties. Kad bija noklausījies, atbilde bija pozitīva un sekoja uzaicinājums parakstīt līgumu. — Vai no kādiem mūziķiem ir bijusi arī negatīva atbilde, liedzot izmantot radītās oriģināldziesmas? Ralfs: — Nē, ir bijuši tikai divi mēģinājumi, un abi — trāpīts! — Kā jums šķiet, vai dziesmu čiepšana no Rietumu māksliniekiem saglabājusies no padomju laika, kad citu intelektuālo īpašumu varēja izmantot par brīvu, vai arī mūziķiem bail no liela finansiālā sloga? Ralfs: — Visticamāk, šie mūziķi grib savu darbu laist apritē tikai šeit pat Latvijā, un šādā gadījumā nelicencēta darba izmantošana nedraud viņiem ar sekām, jo neviens patiesībā par to neuzzina. Lielākās "ziepes" sākas brīdī, kad dziesma piesaista Rietumu izdevēju uzmanību. Latvijas gadījumā ieinteresēties varētu tikai tie, kas pārstāv ārzemju mūziķu intereses Latvijā — "MicRec" vai AKKA/LAA. Mēs savām dziesmām sākumā un beigās nesludinām, ka esam saskaņojuši visas autortiesības. Uzskatām to par goda lietu. Mūsu mērķauditorija nav tikai Latvija, jo mēģinām strādāt arī ārpus valsts, tāpēc mums tas varbūt ir svarīgāk. — Ja pareizi saprotu, tas nav nekāds neizdarāmais darbs, jo jūs taču paši saskaņojat citu autoru dziesmu izmantošanu ar Rietumu māksliniekus pārstāvošajām kompānijām. Ralfs: — Jā. Taču jāņem vērā, ka sadarbojamies ar "Mikrofona ierakstiem", kas paši ir pārstāvji vairākām ārzemju kompānijām. — Cik aizsargātas Latvijā ir autortiesības? Ralfs: — Tas atkal ir jautājums, cik daudz pats mūziķis tās aizsargā, — ja pats par sevi nerūpēsies, arī Dievs to nedarīs. Iespējams to darīt arī pašam — reģistrēt publicēšanas tiesības un pēc tam pašiem cīnīties par savām tiesībām ar visām radiostacijām, kas nemaksā par dziesmu atskaņošanu. Taču tāpēc ir arī organizācijas, kas ar to nodarbojas profesionāli, un tā arī vajadzētu darīt. — Kā izvēlies dziesmu, kurai taisīt kaverversiju? Ralfs: — Šajā gadījumā ar "Something Got Me Started" man šķita, ka Jānim varētu piestāvēt tāda dziedāšanas maniere, kāda ir Haknelam. Kad 90. gadu sākumā bija populāra šīs dziesmas oriģinālā versija, tai bija arī pašmāju versijas klubos. Jau tolaik bija pierādījies, ka šī dziesma var "strādāt" klubos, lai arī "Simply Red" nav gluži deju mūzikas grupa. — Lai gan projekts "BTH" jeb "Braithouse" pastāv jau piecus gadus, kuru laikā kļuvis pazīstams gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām, "Started" ir debijas albums. Vai jūsu stratēģija vairāk ir darboties, lai popularizētu atsevišķus singlus? Jānis: — Mūsu stratēģija vairāk ir konkrētam gabalam konkrētā laikā. Mēs strādājam, kamēr tas daudzmaz ir uztaisīts tik labi, lai varētu jau izdot "cietā veidā". Latvijā esam absolūtie rekordisti singlu izdošanā. — No jaunā albuma "Something Got Me Started" jau ir dzirdēts, "Fantasy Girl" skan radiostacijās patlaban, "High In The Sky" topos bijis visu gadu, "So Much Fun" bija viena no projekta pirmajām dziesmām, "I Gocha" izdots vinilā, "Save The Flame" bija otrā dziesma, un, protams, visiem zināmā "Last Christmas". Skaitu, ka tikai trīs vien ir tādas īsti jaunas dziesmas. Tātad labāko dziesmu apkopojums? Jānis: — Nuja. Nedomāju, ka visi, kas dzirdējuši "BTH", ir pirkuši singlus — daudzus interesē vairāku darbu apkopojums, nevis konkrēta dziesma. Latvijā singlu tirgus nav attīstīts, tāpēc labāk cilvēki iegādājas albumu kopumā. Ralfs: — Latvijas mūzikas ierakstu veikalos manītie singli pārsvarā izdoti, lai "strādātu uz ārzemēm", un vienkārši tiek piedāvāti arī Latvijā. Tie nekādā gadījumā nav šeit izdoti ar mērķi nopelnīt naudu — singli Latvijā rada tikai mīnusus. — Pazīstamākā dziesma neapšaubāmi ir "Last Christmas". Cik tālu sniedzās tās panākumi? Ralfs: — Nekāds ceļš jau tai vēl nav beidzies. Daudzviet, kur dažādu iemeslu dēļ nepaspējām to popularizēt pērn, darbs turpinās šogad. Pagājušajā gadā akcents vairāk tika likts uz Angliju, jo angļi bija ieinteresējušies, saskatot potenciālu hitu. Esam pirmie no Latvijas, kas ir tikuši britu visvairāk pārdoto singlu topa simtniekā. Jānis: — Šī dziesma topos bija visā Eiropā. Kādā izlasē tā ir izdota pat Indijā. — "High In The Sky" visai mistiskā veidā bija parādījusies pat bulgāru topa augšgalā. Jānis: — Bet Moldovā tā bija pat pirmajā vietā! Laikam jau MP3 veidā vai no kaut kādiem promomateriāliem "nopumpēta". Dziesma bija sūtīta uz Igauniju un Lietuvu, un mēs "štukojām", ka laikam dīdžeji to nodevuši no rokas rokā. Tas tomēr ir kaut kāds indikators, ka par šo dziesmu ir interese. — Kuri ir neapgūtie reģioni? Jānis: — Pagājušajā gadā dziesmas nepopularizējām Skandināvijā. Cik saprotu, šogad vairāk tiks piestrādāts uz šo pusi, taču neesam īpaši kompetenti par to runāt — to noteiks izdevējs. — Vai ar okeāna otru pusi nav nekādu plānu? Jānis: — Ir dzirdēts, ka dziesma skanējusi radio, cilvēki ir redzējuši tās klipu Latīņamerikā, kaut kur Meksikā. "High In The Sky" iznāca Brazīlijā, bet Kolumbijā — DVD formātā deju mūzikas izlasē. — Jūs dziedat angliski, esat angliskojuši vārdus ("Ralph McCool" un "Ian Greenwald"). Vai netiksiet vainoti nepatriotismā? Jānis: — Par dažām dziesmām tik un tā Latvijas klausītāji nemaz nav zinājuši, ka tie ir mūsu pašu bāleliņi. Ralfs: — Domāju, ka nevajadzētu mūziku pēc tā šķirot — vai tie ir mūsējie vai svešie. Ja cilvēkiem patīk, viņi klausās. — Cik tālu Rietumu mūzikas industrijā var iespraukties grupa no Latvijas? Ralfs: — Jebkuram ir iespēja tikt līdz pirmajai vietai — uzlēkt līdz pašai augšai, taču jautājums: cik ilgi tur sēdēsi? Katram ir iespēja īstajā laikā īstajā vietā nospēlēt īsto gabalu, un, ja viss sakritīs, būsi tur augšā. Bet vajag tā, lai tu izdotu katru nākamo singlu un atkal būtu pirmajā vietā, kā, piemēram, Kailija Minoga vai Robijs Viljamss. — Varbūt ir jēga veikt šādu vienu izrāvienu? Jānis: — Komerciālā ziņā ir, jo tad arī citos reģionos tu esi autoritāte un esi palicis vēsturē, lai arī izdevis tikai vienu dziesmu. Man visvairāk negribētos taisīt speciāli kādu dziesmu, lai tikai cilvēki par to nobalsotu un nopirktu. Es gribētu, lai tā tiešām patiktu gan pašam, gan citiem ne tajā brīdī vien, un ne tikai viena dziesma vien. Katrā ziņā — nepārdot sevi.