Fotoreporāža: Erika Trifā fjūžens «Māmuļā» (10)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Felīcija Vērzemniece

No klusināta džeza, līdz dinamiskiem un tiešiem pankroka ritmiem - šādā amplitūdā piektdien, 18.oktobra vakarā tika pieskandināta Rīgas Latviešu biedrības nama jeb tautā dēvētās «Māmuļas» Lielā zāle. Starp koncertiem Francijā un Šveicē staltais džeza trompetists Eriks Trifā (Erik Truffaz, 1960) bija radis iespēju apciemot arī rudenīgo un vēju plosīto Rīgu, lai kopā ar pašmāju bundzinieku Arti Orubu un arābu izcelsmes franču mūziķi SIG sniegtu improvizētu fjūžena (fusion, - angļu val.) priekšnesumu.

Tieši pirms desmit gadiem, 2003. gada 18. oktobrī (!) biju iemaldījies (apzināti, protams) Vecrīgas klubā «Kaļķu vārti», lai pirmo reizi vaigā skatītu tolaik ļoti aktuālo franču džeza mūzikas trompetista koncertu. Toreiz Rīgā «franču Mailzs Deiviss» galvenokārt spēlēja skaņdarbus no aktuālajiem «The Mask» un «The Walk Of Giant Turtle» albumiem (skat. recenziju).

Tas bija lounge jeb atslodzes mūzikas kulminācijas gads (viens no), kad mūzikas veikali smuki «vārījās» no neskaitāmajām «Buddha Bar» un «Smooth Jazz Chill Out Lounge» s..a izlasēm, kurās šad un tad kļūdas vai pārskatīšanās dēļ, vai arī kopējā satura un prestiža celšanai tika iekļauts arī kāds Erika Trifā skaņdarbs. Trifā eksperimenti ar elektroniku acīmredzot šādu izlašu veidotājiem likās gana simpātiski.

Šovakar nekāda atslodze klausītājiem nesanāca - koncerta koncepcija atšķīrās gan no pirms desmit gadiem redzētās uzstāšanās, gan no pēdējo gadu ierakstiem. Koncerts bija spontāna improvizācija, trīs atšķirīgu mūziķu satikšanās kādā konkrētā tonalitātē. Tā vismaz izskatījās no malas.

Mūziķis un, izrādās arī, kinorežisors SIG jeb Siegfried, klapēja pa flīģeli, mocīja sintezatoru un no čella ar pedāļu palīdzību vilka ārā dažādas spocīgas skaņas. Viņš, starp citu, šovasar jau viesojās Rīgā, kad uzstājās Kaņepes Kultūras centra improvizācijas vakaros «Riga Sufi Sessions». Orubs savukārt no klusas grabināšanas pa katliem eksplodēja taisnā pankroka bītā, ļaujot sirmajam francūzim (šalli viņš tā arī nenoņēma atšķirībā no SIG) pilnībā izpausties ar trompeti un savām efektu kastītēm.

SIG
SIG Foto: Felicija Vērzemniece

Man personiski mazliet pietrūka kādas konkrētas melodijas, konkrētas tēmas, kuru varētu smuki apspēlēt, izvērst, taču arī šāds Trifā bija baudāms, īpaši pateicoties ieinteresētajai publikai un vēsturiskās koncertzāles īpašajai aurai.

Lai katru piektdienas vakaru būtu šāds rezerves plāns!

Komentāri (10)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu