Auziņš ir autors 30 dzejoļu krājumiem, piecām prozas grāmatām, viņš ir rakstījis arī bērnu dzeju, literatūrkritiku un daudz atdzejojis no krievu un ukraiņu valodas. Izcilā literāta ģimenē aug arī divas meitas, Anna un Irēna, kas nodarbojas ar dzejas darbiem un tulkošanu.

«Lai saprastu Imantu Auziņu, viņš ir jālasa,»

Langa skaidro. Auziņa drosme izpaudās tā, ka vēl drūmajos 1960. un 70. gados viņš nebaidījās atbalstīt Mordovijas lēģerī politiski represēto dzejnieku Knutu Skujenieku un ne vien sarakstījās ar viņu, bet arī sūtīja grāmatas un preses izdevumus. «Tajā laikā uzturēt sakarus ar politiski ieslodzītajiem bija bīstami. Tas varēja atsaukties gan uz viņu pašu, gan viņa ģimeni,» piebilst publiciste.

TVNET trešdienas pēcpusdienā izdevās sazvanīt arī Skujenieku, kurš atzina, ka par sava drauga un laikabiedra nāvi uzzinājis vien pirms dažām stundām un vēl nav paguvis aptvert notikušo. Godavīrs – tā vienā vārdā sarunas ievadā viņš raksturo Auziņu. Apbrīnojama bijusi viņa stabilitāte gan kā dzejniekam, gan personībai, un Skujenieks atzīst, ka reti kurš var būt tik stiprs, lai visu šo laiku iztiktu bez kompromisiem:

«Viņam literatūra aizņēma visu dzīvi. Imants nekad īpaši negāja uz kompromisiem un, starp citu, nekad tā arī nav iestājies kompartijā.»

Atminoties savu saraksti ar vienu no spilgtākajām vecākās paaudzes personībām, esot Sibīrijas lēģerī, Skujenieks atzīst – tā laika «literatūras komandieri» viņam par to noteikti neaplaudēja, taču viņi ir apsprieduši daudzas idejas, kuras savu vērtību neesot zaudējušas vēl šodien.

Skujeniekam Auziņš paliks gaišā atmiņā, bet ir skumji, ka vecākās paaudzes dzejnieku paliek arvien mazāk. «Starp dzejniekiem vīriešu kārtā es laikam palieku turpat vai pēdējais. Vēl ir mūsu cienījamās dāmas-dzejnieces, kas dūšīgi turas. Mēs bijām divi pēdējie dinozauri, ja tā var teikt. Tagad es stāvu klajā vietā,» viņš saka. «Man, protams, Imanta pietrūks. Un stipri.» Pagaidām nav zināms, kad notiks atvadīšanās no dzejnieka.

No dzejnieka Auziņa atvadīsies 28.augustā

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā dzejnieka Imanta Auziņa notiks 28.augustā 1.Meža kapu kapličā, pastāstīja Latvijas Rakstnieku savienībā. Auziņš pēc smagas slimības aizgāja mūžībā 21.augusta naktī.

Auziņa biogrāfija un nozīmīgākie darbi

Pērn dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis Auziņš atzīmēja savu 75. dzimšanas dienu, viņš dzimis 1937. gada 13. novembrī.

Auziņš beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādājis laikrakstos «Literatūra un Māksla», «Padomju Jaunatne», literatūras žurnālos «Karogs» un «Daugava» (krievu val.), izdevniecībā «Liesma». No 1968. līdz 1971. gadam bijis Latvijas Rakstnieku savienības valdes radošais sekretārs, no 1989. līdz 1992. gadam - Rakstnieku savienības priekšsēdis. 90. gados strādājis par RAU Latviešu valodas un kultūras katedras lektoru.

Auziņš ir saņēmis LPSR Valsts prēmiju (1977), apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001), ir Viļa Plūdoņa prēmijas (1990) un Ojāra Vācieša prēmijas (2007) laureāts.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā dzejnieka Imanta Auziņa notiks 28.augustā 1.Meža kapu kapličā, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Rakstnieku savienībā.