Bijušā Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektora Jāņa Nagļa dzīvesbiedres, juristes Kristīnes Dupates lēmumu vērsties tiesā pret žurnālu "Privātā Dzīve", pieprasot novērst prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē un piedzīt 5000 latu kompensāciju par 2004. gadā žurnālā publicētajām fotogrāfijām, mediju eksperti vērtē kā nepamatotu.
Piesaka karu paparaci (32)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prasība ir saistīta ar tā dēvēto paparaci fotogrāfiju publicēšanu žurnālā – 2004. gada rudenī K. Dupate slepus tikusi nofotografēta, kad pēc otrā bērniņa piedzimšanas iznākusi pa Dzemdību nama durvīm. Pēc tam fotogrāfijas bez viņas atļaujas publicētas žurnālā.
Mediju eksperts Miervaldis Mozers šajā situācijā nesaskata pamatu tiesu darbiem. "Es neredzu iemeslu prasības iesniegšanai – ja nu vienīgi personīgās publicitātes celšanai. Sabiedrībai ir tiesības zināt visu, kas notiek sabiedriskajā telpā, un, kā šajā gadījumā – cilvēkam izejot no slimnīcas, viņš nokļūst uz ielas, kas jau ir publiska telpa. Savukārt, izejot uz ielas, katrs no mums nokļūst daudzu jo daudzu cilvēku redzeslokā, un viņam ar to ir jārēķinās."
Līdzīgu nostāju paudis arī mediju speciālists Sergejs Kruks. "Naglis laikā, kad viņš strādāja Privatizācijas aģentūrā, bija publiska un uz medijiem vērsta persona, viņš ir bijis valsts veidotājs, un sabiedrībai ir interese par to, ko viņš dara tagad, kad šos pienākumus vairs nepilda." M. Mozers gan piebilst, ka līdzīgos gadījumos precedents varētu rasties tajā brīdī, kad fotogrāfijas tiek publicētas un tām pievienoti paraksti, kas, iespējams, iegūst pavisam citu nozīmi.
Privātās Dzīves galvenā redaktore Sandija Šķēle jau paudusi viedokli, ka prasība tiesā ir muļķīga, turklāt, pēc viņa domām, žurnāls ir ievērojis privātumu – pēc fotogrāfiju uzņemšanas žurnāla darbiniece zvanījusi J. Naglim un jautājusi par bērna dzimšanu, un J. Naglis "skaidri materiālā par to stāstīja".
Arī avīzes Vakara Ziņas galvenā redaktora vietniece Elita Veidemane uzskata, ka tā bijusi normāla reportāža, un neredz iemeslu tiesas prasībai – ja nu vienīgi iespēju nopelnīt. "Tā bija publiska telpa, nevis guļamistaba, turklāt prasības iesniedzējas dzīvesbiedrs J. Naglis pats sniedzis komentārus žurnālam. Tāpat arī šajā situācijā nav izprotams, kāpēc vēršanās tiesā notikusi pēc tik ilga laika."
Krasi atšķirīgs viedoklis ir mūziķim Ainaram Mielavam, kurš jau agrāk iestājies pret paparaci darbu. Viņš Neatkarīgajai situāciju komentē īsi. "Dievs notiesās tos (paparaci) ļaundarus – agri vai vēlu."
Aģentūra LETA informē, ka K. Dupates prasība esot balstīta uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu līdzīgā lietā par slēpti uzņemtu fotogrāfiju publicēšanu un attiecas uz indivīda privāto dzīvi. ECT spriedumā konstatējusi, ka šādu fotogrāfiju publicēšana pieļaujama tikai tad, ja fotografēts politiķis, kurš turklāt veic tādas darbības, par kurām sabiedrībai ir tiesības zināt. Piemēram – konkrēts politiķis, kurš publiski sludinājis, ka aizstāv ģimenes vērtības, tiek nofotografēts kopā ar mīļāko. Šādā situācijā saskaņā ar ECT atzīto fotogrāfiju publicēšana būtu pieļaujama.
K. Dupates vēršanās tiesā ir pirmā prasība Latvijā par prettiesisku iejaukšanos indivīda personiskajā dzīvē, un šajā gadījumā tiesai būs jāvērtē, vai fotogrāfiju publicēšana bija nepieciešama. Centra rajona tiesa prasību, kas vērsta pret žurnāla izdevēju SIA Žurnāls "Santa" un Privātās Dzīves galveno redaktori Sandiju Šķēli, kā arī reportāžas autori, paredzējusi skatīt 18. oktobrī. Prasības iesniedzēja jau paudusi viedokli – ja Latvijas tiesās neizdosies panākt sev labvēlīgu risinājumu, viņa varētu vērsties ECT.