Polija sestdien kā varoni pārapbedīja 16. gadsimta izcilo astronomu Nikolaju Koperniku, kurš pirms nepilniem 500 gadiem kā baznīcas pasludināts ķeceris tika apglabāts neiezīmētā kapvietā.
Kā varoni pārapbedī astronomu Nikolaju Koperniku (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Koperniks pārapbedīts Fromborkas katedrālē, kur viņš agrāk kalpoja kā kanoniķis un ārsts, tādā veidā simboliski apliecinot baznīcas izlīgumu ar zinātnieku, kura savulaik revolucionārā teorija, ka Zeme griežas ap Sauli, palīdzēja paātrināt mūsdienu zinātnes laikmetu.
Astronoms, matemātiķis, jurists un mediķis Nikolajs Koperniks, kas dzīvoja no 1473.-1543.gadam, nomira kā mazpazīstams astronoms, strādājot nomaļā vietā Polijas ziemeļos.
Daudzus gadus sava brīvā laika viņš veltīja izstrādājot savu teoriju par Zemes griešanos ap Sauli, ko katoļu baznīca vēlāk atzina par ķecerīgu, jo tā noraidīja Zemes un cilvēces atrašanās vietu visuma centrā.
Kopernika teorija bija balstīta uz sarežģītiem matemātiskiem aprēķiniem un viņa veiktiem debess ķermeņu novērojumiem ar neapbruņotu aci, jo tajā laikā teleskops vēl nebija izgudrots.
Pēc nāves Koperniks tika apbedīts neiezīmētā kapā zem Fromborkas katedrāles grīdas un precīza viņa mirstīgo atlieku atrašanās vieta nebija zināma. 2005.gadā baznīcas kapenēs tika atrasta un identificēta daļa viņa galvaskausa un atsevišķi kauli.
Sestdien izcilā zinātnieka pīšļus svētīja Polijas augstākie katoļu baznīcas garīdznieki, bet pēc tam goda sardze ceremoniāli iznesa viņa zārku cauri Fromborkas katedrālei atpakaļ uz to pašu vietu, kur viņa pīšļi tika atrasti.
Kopernika atdusas vietu tagad iezīmē melns granīta kapakmens, kurā viņš identificēts kā heliocentrisma teorijas dibinātājs un arī kā katoļu baznīcas kanoniķis. Kapakmenī arī iegravēts Saules sistēmas modelis – zeltīta Saule, kurai apkārt riņķo sešas no planētām.