Odrija Totū: kino briljants

Odrija piedzima kādā Francijas mazpilsētiņā 1978. gada 9. augustā. Viņas tēvs bija zobārsts, bet māte - organizācijas «Cīņā ar analfabētismu» komitejas priekšsēdētāja. Topošās zvaigznes bērnība bija laimīga, bet diemžēl arī diezgan garlaicīga. Fantazēt meitene iemācījās jau agrā bērnībā, turklāt viņas nomoda sapņi nelīdzinājās vienaudžu sapņiem. Draudzenes sapņoja, ka nākotnē kļūs par fotomodelēm un aktrisēm, bet Odrija cerēja, ka kļūs par zooloģi - desmit gadu vecumā viņa noskatījās filmu «Gorillas tumsā» un iemīlēja šos dzīvniekus. Uz Parīzi - nekavējoties!Uzreiz pēc vidusskolas beigšanas Odrija sakravāja koferus un devās uz Parīzi. Viņa bija pārliecināta, ka lēmumi jāpieņem un jārealizē ātri, daudz nedomājot. Izkāpusi no vilciena Parīzes stacijā, viņa uzreiz devās uz augstskolu, kur par pārsteigumu uzzināja, ka šajā mācību gadā zoologu kursa nebūs. Lai izdomātu, ko darīt tālāk, Odrija gāja un tuvāko kafejnīcu un pie durvīm pamanīja sludinājumu - aktieru kursā tiek uzņemti studenti. Tā kā Odrijai teātris patika, viņa mīlēja aizkulišu smaržu, greznos kostīmus, saraustītās rindiņas no Moljēra un Šekspīra darbiem jauno aktieru lasījumos, viņa devās uz pieņemšanu. Turpat gaitenī meitene aizņēmās grāmatu, iemācījās dažas rindkopas no Moljēra un iestājeksāmenus nokārtoja! Drīz vien viņa sāka filmēties televīzijā. Savu aktrises karjeru Odrija sāka ar seriālu «Žulī Lesko», bet 1988. gadā viņai piedāvāja lomu filmā «Venēras skaistumkopšanas salons». Jauna loma nelāgā dienā Odrija uz satikšanos vienmēr ieradās laikā. Taču tajā dienā viņa no gultas bija izkāpusi ar kreiso kāju: viss sākās ar to, ka viņa aizgulējās. Vēlāk, nespēdama atrast vajadzīgo kostīmu, Odrija bija spiesta uzvilkt vecmodīgo kleitu. Tomēr arī tas vēl nebija viss - dodoties uz noklausīšanos, viņa apmaldījās Parīzes ieliņās. Galu galā uz noklausīšanos jaunā aktrise ieradās ar divu stundu nokavēšanos. Tomēr, ja reiz viņa bija ieradusies, kaut kas bija jādara. Odrija piegāja pie režisora asistentes un jautāja, vai nav iespējams nofilmēt proves. Asistente par šādu jautājumu bija nikna, un rezultātā Odrija apraudājās. «Kas te notiek?» konfliktā iejaucās kāda sieviete. Pēc viņas vārdiem Odrija saprata, ka šī kundze ir topošās filmas direktore un šņukstot sāka taisnoties par kavēšanos. Sieviete mazliet atplauka, un proves tika uztaisītas. Odrija nezināja - viņa ir nospēlējusi labi vai slikti, bet, kad kundze palūdza, lai aktrise nospēlē vēl vienu ainu, saprata, ka viņai ir dota iespēja. Nākošajā dienā kļuva zināms, ka no vairākiem simtiem aktrišu lomai filmā «Venēras skaistumkopšanas salons» tika izvēlēta nevienam nezināmā Odrija Tatū. Liels prieks un pārsteigums jauno aktrisi pārņēma mirklī, kad viņa uzzināja - filmā spēlēs arī Roberts Oseins - aktieris, par kuru viņa bija jūsmojusi bērnībā. Mīlestība filmēšanas laukumāUzzinot, ka viņai ar Robertu Oseinu būs jāspēlē mīlas ainas, Odriju pārņēma satraukums. Dienā, kad bija paredzēta mīlas epizodes filmēšana, filmēšanas laukumā ieradās arī žurnālisti. Uzstājīgas kundzītes no televīziju kanāliem ar mikrofoniem rokās Odriju varen smalki iztaujāja - vai viņa ir iemīlējusies savā filmas partnerī? Par laimi, Odriju izglāba Roberts - saņēmis savu jauno partneri aiz rokas, viņš Odriju aizveda uz grimētavu. «Nepievērs viņiem uzmanību» sacīja Oseins. «Venēras skaistumkopšanas salonam» bija milzīgi panākumi, filma saņēma daudzas balvas. Franču kinoakadēmija nodēvēja Odriju par «1999. gada daudzsološāko jauno aktrisi». Prēmijas pasniegšanas ballē Odrija meklēja Robertu, taču viņš uz ceremoniju nebija atnācis... Sākumā viņa saskuma, bet drīz vien saprata, ka patiesībā Roberts par viņu bija tēvišķi rūpējies, devis padomus, taču nekad nepārkāpa to robežu, aiz kuras sākas intīmas attiecības. Un patiesībā par Roberta Oseina atturību nemaz nebija jābrīnās - galu galā šis aktieris bija 72, bet viņa - 21 gadu veca. Amēlija = OdrijaKādu dienu Odrijas rokās nonāca filmas «Amēlija» scenārijs... Izlasījusi pirmās rindkopas, meitene jau zināja, ka viņai šī loma vajadzīga par katru cenu. Un iemesls tam bija vienkāršs - filmas galvenā varone Amēlija bija tāda pati «mākoņos lidotāja» kā Odrija. Bet, piezvanījusi uz studiju, Odrija uzzināja, ka iegūt galveno lomu filmā «Amēlija» nebūt nebūs tik vienkārši - režisors Žans Pjērs Ženē savai filmai meklējot aktierus visā Francijā. Pat kādai mazai epizodiskai lomiņai viņš jau esot noskatījis vairākus simtus jauno aktrišu. Protams, uz provēm Tatū tikšot uzaicināta, bet vai režisors viņā saskatīs Amēliju - tas ir cits jautājums. Lai sagatavotos lomai, Odrijai tika dotas divas dienas laika. Pirmām kārtām viņa noskatījās visas režisora filmas. Pēc tam centās uzskicēt savas varones tēlu. Galu galā viņa nolēma palikt pie «retro» stila. No agra rīta aktrise devās uz frizētavu, kur lūdza apgriezt matus, kā pašas uzzīmētajā bildītē. Friziere bija šokēta: «vecmodīga zēngalviņa»- vai tādam jābūt daudzsološas jaunas aktrises matu griezumam? Odrija palika pie sava - tikai tā un nekā citādi! Pēc tam viņa devās uz tirgu, kur ilgi nevarēja izvēlēties blūzīti un svārciņus savai filmas varonei. Vēlāk, izmēģinājusi visdažādākās grima variācijas, viņa nolēma uz provēm doties nekrāsojusies. Iemīlēties režisorāNākošajā dienā režisors ilgi pētīja jauno aktrisi. Vēlāk viņš palūdza nospēlēt vēl vienu ainu. «Lūdzu, izmēģināsim vēl vienu scēnu,»- klusi sacīja režisors. «Amēlijas loma ir jūsu, es jums apsolu, bet tagad nospēlējiet vēl vienu ainu - vienkārši man par prieku!» Odrija bija ziņkārīga - kas būs viņas filmas partneris? Tomēr viņa apspieda vēlmi šo jautājumu uzdot režisoram. Nedēļu pirms filmēšanas sākuma Odrija satikās ar Metjū Kasovicu, kas bija izvēlēts Amēlijas mīļotā lomai. Draudzīgais un enerģiskais Metjū pat nemēģināja savaldzināt savu filmas partneri. Visu brīvo laiku viņš pavadīja kopā ar filmas operatoriem, izzinot viņu profesijas noslēpumus, jo nākotnē cerēja kļūt par režisoru. Taču Odriju tas īpaši neapbēdināja, viņai daudz labāk patika pavadīt laiku ar filmas režisoru Žanu Pjēru Ženē. Aktrise uzzināja, ka viņš, gluži tāpat kā viņa, pirms 20 gadiem ieradās no mazpilsētas; ka no bērnības sapņoja par kino; ka no pirmās algas telefonkompānijā iegādājās 16 mm kinokameru; ka režisora karjeru sāka ar animācijas leļļu filmiņām; ka laikā, kad viņam tika piešķirta pirmā «Cēzara» balva, viņam nebija uzvalka un kaklasaites - uz balvu pasniegšanas ceremoniju viņš devās uzvalkā, ko bija aizņēmies no kaimiņa... Odrija bija iemīlējusies - viņa ar nepacietību gaidīja katru tikšanos ar Žanu Pjēru. Viņai šķita, ka viņu starpā notiek kaut kas ļoti, ļoti nozīmīgs... Aizbrauca - aktrise, atbrauca - kino karalienePēdējā filmēšanas dienā Žans Pjērs pirmo reizi apskāva Odriju, noskūpstīja viņu uz abiem vaigiem un sacīja: «Man bija liels godsa filmēt tevi. Pēc šīs filmas pirmizrādes tu kļūsi slavena visā pasaulē. Ir palikuši tikai trīs mēneši, kad tu vari dzīvot kā vienkāršs cilvēks. Izmanto šo laiku. Izdari to, ko vēlies visvairāk.» Odrija saprata, ka brīnišķīgais piedzīvojums ar nosaukumu «filmēšana» ir beidzies. Viņai bija skumji, taču skumjas bija laimes pilnas. Nākošajā dienā Odrija sakravāja mantas un devās uz Keniju, lai beidzot iepazītos ar gorillām. Viņa devās ceļā kā vienkārša jauna sieviete, bet atgriezās kā franču kino karaliene. Neviens nešaubījās, ka viņai kā labākajai aktrisei tiks pasniegts «Cēzars» un ka tuvākajā laikā viņai tiks izteikti vilinoši piedāvājumi filmēties ne tikai Holivudā, bet arī citviet pasaulē. Līdz pat šim brīdim Odrija mēģina uzvesties tā, it kā viņas dzīvē nekas nebūtu mainījies. Viņa atsakās valkāt «Prada» un «Armani» tērpus, bet no apaviem priekšroku dod kurpēm uz zemiem papēžiem un krosa čībām. Viņa atsakās reklamēt kosmētiku un kļūt par «modes seju». Viņa ir pārliecināta, ka patiesībā joprojām ir vienkāršā meitene Odrija, kura reiz iemīlējās pērtiķos un sapņoja kļūt par zooloģi... Pēc ārzemju preses materiāliem sagatavoja Laura Hohlačova