Uz Eirovīzijas nacionālo atlasi dziedātājs Ralfs Eilands līdzi bija paņēmis savus talismanus, lietas, kuras viņam liek justies labāk un palīdz uzstāties. Mūziķis stāsta arī par apģērba nozīmi priekšnesuma veidošanā un atzīstas, ka ikdienā nav nekāds «glamūrīgais» tipiņš.
Viena no lietām, kura pēdējā laikā dziedātājam Ralfam Eilandam ir līdzi uz koncertiem, ir Napoleona Hilla grāmata «Domā un kļūsti bagāts». Ralfs uzskata: pat ja cilvēks, kurš izlasīs grāmatu, nekļūs bagātāks, tomēr laimīgāks pavisam noteikti. Grāmata ik pa laikam tiek atvērta un izlasīts kāds nepieciešams paragrāfs, kurš pamāca, kā justies, palīdz atsaukt atmiņā dažādas sajūtas, jo cilvēks ļoti ātri aizmirst emocijas.
«Lasu daudz grāmatu, uzskatu, ka visiem ir jābūt zinātkāriem, un grāmatas palīdz apmierināt šo zinātkāri. Mēs mācāmies no pieredzes un pārdzīvojumiem, piemēram, tu zīmē desmit gadus un saproti, ka zīmēšana ir grūta, bet, ja nopirktu un izlasītu grāmatu, kurā kāds mākslinieks stāsta par zīmēšanu, tu to saprastu jau nedēļas laikā, nebūtu vajadzīgi desmit gadi,» atklāj Ralfs.
Puisis zina, ka ir daudz grāmatu, kuras neattaisno sevi, bet arī tās noder, ja nevar izlasīt gudrību, to var atrast, uzsitot ar grāmatu.
«Otrs talismans ir biļete uz grupas «Muse» koncertu. Esmu liels grupas fans, patīk viņi gan muzikāli, gan tekstuāli. Biļete, esot bikšu kabatā, ļauj labāk uzstāties. Ieliku to kabatā arī laikā, kad ar grupu «PER» uzstājos Eirovīzijas konkursā un pārstāvēju Latviju, domāju, man tās klātbūtne palīdzēja,» skaidro Ralfs.
Ralfs nav māņticīgs, tomēr biļeti cenšas vienmēr lielos muzikālos pasākumos likt kabatā, mazos koncertos šāds atbalsts nav nepieciešams.
Eirovīzijas otrajā pusfinālā Ralfs piedalījās ar Ralfa Eilanda, Valtera Pūces un Anša Grūbes dziesmu «Revelation», un, tā kā dziesma ir pilnīgi cita stila, netipiska tam, ko Ralfs parasti izpilda, laimīgā biļete atradās bikšu kabatā.
«Dziesma ir protests pret politisko sistēmu un pasaules sistēmu, šīs sistēmas ir pilnīgi sagājušas «sviestā». Skaņdarbs ir par protestu, cīņu un anarhiju,» dziesmas ideju skaidro Ralfs.
Lai iznestu anarhisko tēlu, daudz palīdzēja arī apģērbi, nedominēja nekas košs, viss bija ieturēts drūmos toņos.
«Stilistiski tālu neatpaliku no tā, kā mēs redzam bezpajumtniekus. Bikses ar džinsu augšdaļu kopā sašūtas, mētelis ar atārdītu roku, no «humpalu» veikala, un krekliņš ar zvaigzni un uzrakstu «punk», kas simbolizē anarhiju, toties apsietās rokas simbiozē cīņu,» apģērba nozīmi atklāj Ralfs.
Ikdienā puisis velk līdzīga stila mēteli, tikai brūnu, Ralfs neslēpj, ka katram gadalaikam, kurā nepieciešama virsjaka vai mētelis, viņam ir viens apģērba gabals, šajā ziņā mūziķis nav stilīgs un izvēlīgs.
«Ikdienā neesmu tāds «glamūrīgais» tipiņš, reizēm patīk uzvilkt žaketi, šlipsi vai tauriņu, bet tas notiek reizi vai divas nedēļā, pārējās dienās velku džinsus, parastu jaciņu un T-krekliņu,» atklāj Ralfs.