Grupas «Otra puse» solists un dīdžejs Normunds Pauniņš jau ilgus gadus, līdzko nokūst sniegs, sēžas uz sava divriteņa un dodas pievarēt 40 kilometru distanci. Un tā katru rītu, pat ja bijuši koncerti vai ballītes, viņš ik ritu min pedāļus, tādējādi uzturot sevi sportiskajā formā. Tikai ziemā, kad sniegs, Normunds noliek malā divriteni un dodas uz baseinu peldēt.
Sarunā ar dzīvesstila portālu «Sejas» Normunds atklāj, ka pie velosipēda ticis, pateicoties savam draugam – kādreizējam žurnālistam, tagad biteniekam Uģim Mālniekam. «Nezinu, vai šo velosipēdu var gluži saukt par profesionālu? Drīzāk jau par pusprofesionālu velosipēdu, kurš nevis nopirkts gatavs, bet salikts kopā pa detaļām. Katra detaļa ir speciāli pielāgota velosipēda rāmim – riteņi, bremzes, ātruma pārslēdzēji un stūre. Protams, laika gaitā esmu vēl šo to uzlabojis, lai attīstītu ātrumu,» par sava velosipēda izcelsmi stāsta Normunds.
Viņa divritenis galarezultātā ir izmaksājis 700 latu. «Jaudīgs velosipēds. Tagad man sapnis ir iegādāties īstu šosejas riteni. Taču tas maksā vismaz 1500 latu,» viņš nosaka.
Grupas «Otra puse» solists pārvietojamies ar divriteni Rīgas ielās redzams no marta līdz pat pirmajam salam novembra beigās. «Maksimāli cenšos nebraukt ar sabiedrisko transportu un pārvietoties tikai ar velosipēdu. Ir bijušas arī reizes, kad uz savu koncertu emu braucis ar velosipēdu. Protams, ja ir riktīgi jāsapucējas, tad ar riteni vis nepabrauksi,» atklāj dziedātājs.
Normundam ir arī īsts riteņbraucēja formas tērps, ko viņam savulaik uzdāvinājis Eiropas čempions riteņbraukšanā – Kalvis Eisaks.
Zīmīgi, ka Normunds ne tikai katru rītu ar savu divriteni nobrauc 40 kilometrus, viņš arī kopš 2009. gada piedalās velosacensībās. Pirmo reizi viņš startēja Rīgas velomaratonā, un kopš tās reizes kādās tik sacensībās viņš nav startējis! «Gan Vienības braucienā esmu piedalījies, gan Rīgas velomaratonā, gan atsevišķos MTB posmos, kas notikuši Tukumā, Siguldā un citās Latvijas vietās,» uzskaita Normunds.
Šobrīd gan mūziķis arvien retāk piedalās sacīkstēs: «Laikam palieku vecāks. Tagad vairāk gribas braukt sava prieka pēc, nevis mīties distancē. Mani baida traumas, jo riteņbraukšana ir traumatisks sporta veids. Pats esmu vienreiz bijis situācijā, kad 15 riteņbraucēju bariņā pēkšņi viens krīt un visi pārējie līdz ar viņu. Arī es kritu. Vienīgi man palaimējās neko nesalauzt, jo es lidojumā uzkritu uz mašīnas pārsega. Ja tās mašīnas nebūtu, es kristu daudz zemāk – uz asfalta. Mani tūlīt pat aiztransportēja uz Gaiļezera slimnīcu, jo bija aizdomas par atslēgas kaula lūzumu. Man paveicās, un lūzuma, par laimi, nebija.»
Tagad ik rītu Normunds dodas 40 kilometrus garā izbraucienā. «Vai esmu gulējis, vai neesmu, vienalga izbraucu kādu līkumu katru rītu. «No rīta pieceļos, pavingroju, iedzeru kafiju, apēdu kādu maizīti un aidā. Pirmkārt brauciens mani mobilizē visai dienai. Ja no rīta nobrauc 40 – 50 kilometrus, tad arī jūties enerģijas pilns. Pa ziemu, kad nevar braukt ar riteni, tad eju peldēt,» sportiskās aktivitātes, kas dziedātājam palīdz sevi uzturēt fiziskajā formā, atklāj Pauniņš.
Vaicājot, kā pēdējā laikā Rīgā jūtas riteņbraucēji, Normunds teic, ka kļūst arvien ērtāk pārvietoties ar divriteni pa Rīgas ielām. «Arī šoferīši sāk izturēties ar lielāku pietāti pret riteņbraucējiem. Protams, ir arī atsevišķi izņēmumi. Reiz man pašam gadījās šoferīša nolaidības dēļ ieskriet mašīnā. Paldies Dievam, bez sekām.
Izskatās, ka Rīga tuvākajā nākotnē varētu kļūt draudzīga velobraucējiem, jo viss iet uz labāko pusi. Tad es būtu ļoti laimīgs, jo ar mašīnu es laikam savā dzīvē nebraukšu, lai gan esmu mēģinājis kārtot autovadītāja apliecību. Taču, tā kā dzīvoju Rīgas centrā, es pat nevaru iedomāties, kur varētu braukt ar mašīnu. Nu varbūt pie mammas uz laukiem? Taču diendienā man auto nav nepieciešams, jo pārvietojos ar riteni. Iesaku visiem! Katrā ziņā es esmu iemīlējies riteņbraukšanā!»
