Lieldienās dodamies ciemos pie Ievas Adamss un viņas ģimenes

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kaspars Meinerts

Saka, ka Lieldienās ir jākrāso olas, jārīko olu kaujas, jāēd olas ar sāli, lai nemelotu, augstu jāšūpojas, lai nekostu odi, kā arī jāgaida ciemos Lieldienu zaķis, kurš ikvienam atnes šokolādes olas! Šogad dzīvesstila portāls «Sejas» devās ciemos pie pasniedzējas, pasākumu vadītājas, modes ekspertes Ievas Adamss un viņas ģimenes, lai kopā krāsotu olas un uzzinātu par ģimenes Lieldienu tradīcijām.

Ierodoties ciemos pie Ievas Adamss un viņas bērniem Umas un Viktora, pusdienu galda vidū redzama vāze ar pūpoliem, kuriem ātri vien pievienojas Lieldienu dekori, kā nekā, ja Ziemassvētkos tiek dekorēta eglīte, tad Lieldienās tie ir pūpolu zari.

«Mēs Lieldienas pēdējo reizi nosvinējām pagājušā gada oktobrī, bērni bija sailgojušies pēc šiem svētkiem, tāpēc tos kopā ar vīru viņiem arī radījām, kā nekā svētku nekad nevar būt par daudz, tāpat kā smaidu bērnu sejās,» stāsta Ieva.

Uma un Viktors ātri vien pačukst, ka gribēja Lieldienas ziemā, jo sailgojās pēc Lieldienu rīta izklaides – šokolādes olu meklēšanas un ēšanas. Katros «oliņsvētkos» Ieva jau iepriekšējā vakarā paslēpj šokolādes olas un tad no rīta bērni tās meklē, toties, kad Ieva ceļas, saldumi jau apēsti un bērni palikuši superaktīvi.

Reti kad Lieldienās ģimenei izdodas izbraukt ārpus Rīgas, tāpēc šūpošanās iet secen, bet tas netraucē krāsot vai rīkot olu kaujas un pavadīt laiku kopā ar ģimeni.

Šogad Ieva ar bērniem olas krāsoja ar augļu tēju, sarkano kāpostu lapām, vārīja kurkumā, kā arī izmantoja veikalos nopērkamās olu krāsas.

«Šogad pirmo reizi uz olām līmēsim no leikoplasta izgrieztus ķēmiņus, saulītes, sirsniņas, kuras, domāju, atstās uz olām baltas vietiņas, bet pārējā ola nokrāsosies vēlamajā krāsā,» priecīgi nosaka Ieva.

Par pašu interesantāko olu krāsošanas procesā bērni nosauc ne pašu procesu vai olu vārīšanu, bet gan iztīšanu un iznākuma skatīšanos, kā nekā visiem jānovērtē, kuram izdevusies visskaistākā ola.

Ievas ģimenē pieņemts, ka pirms olu cīņām kāds no ģimenes aizver acis, bet kāds cits tikmēr rāda uz konkrētām olām, līdz acis aizvērušais saka stop, tā ikviens tiek pie savas cīņas olas, vadoties uz labu laimi, ne personīgās izvēles.

Pirmā olu cīņa beidzās ar neizšķirtu, ikvienam nācās apēst pa olai, visi izmantoja daudz sāls, lai būtu droši, ka nemelos viens otram visu gadu.

Protams, arī šoreiz neiztika bez šokolādes olu meklēšanas, bērni tik ļoti bija ietrenējušies meklēšanā, ka nākamajā gadā Ievai būs jādomā jaunas viltības, kur noslēpt saldumus, lai paildzinātu meklēšanas procesu.

Tik jautrā, aktīvā un mīlestības pilnā olu krāsošanā dzīvesstila portāls «Sejas» piedalījās pirmo reizi!

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu