Izrādās, Ģirta Ķestera lielākā kaislība nav sievietes

Kādi ir jūsu tuvākie nākotnes plāni?

Kopā ar dažiem kolēģiem dosimies uz Cēsīm atbalstīt kolēģa, mana novadnieka Jura Žagara Cēsu kultūras centru. Tā ir viņa sena vīzija, kura ir tapusi par realitāti. Atklāsim kultūras centra teātra zonu, ceru, tas izdosies bezrūpīgi un mēs varēsim to izbaudīt.

Zinu, ka jūs veidojat dažādus tikšanās vakarus ar atbalstītājiem?

Jā pagājušajā nedēļā biju Valmierā uz šādu tikšanos. Šīm tikšanās reizēm ir divējāds raksturs, šīs tikšanās ir ļoti nopietnas vai bohēmiskas. Patīk bohēmiskās, jo tās ir brīvas, atraktīvas, neesmu uz skatuves, esmu es pats.

Kāds ir Ģirts?

Esmu noslēgts, tas ir tas, kāpēc es darbojos savā profesijā. Kad esmu tēlu sistēmā, esmu personiskāks, atklātāks, kad izeju no tēla, esmu tāds pats kā visi, mēģinu pielāgoties un reti kad esmu atvērts un es pats.

Vai jums nesagādā problēmas iziešana no lomām?

Beidzoties izrādei, atskan aplausi! Tas ir gluži kā hipnozē klikšķis, un es izeju no lomas. Ja tā nenotiek, skaitu no 10 līdz 1 un esmu atkal es pats. Uzskatu, ka tie, kuri nespēj iziet no lomām, to nevar, jo dzīvē viņiem pietrūkst kādas konkrētas emocijas.

Tomēr vienalga par spīti tam, vasara ir savā veidā restartēšanās laiks!

Restartēšanās ir vajadzīga! Tā palīdz kļūt par to kas neesmu kļuvis, tā ir iespēja paskatīties uz sevi no malas. Esmu aktieris brieduma gados, ir izspēlētas gana daudz lomu, esmu guvis dažādu līmeņu atzinību, esmu maksimāli kritizēts.

Tas viss rada veselu emociju gammu, vai tas nav lieliski?

Pēc šādas emociju gammas izdzīvošanas vajag restartēties, lai zinātu, kurp tālāk virzīties profesionālajā plaknē. Četri gadi apmācības jaunajiem aktieriem iemāca ne tikai profesiju, bet arī apziņu, ka esi diletants, pusceļa gājējs, tu pierodi pie neveiksmēm, jo vairāk pierodi un spēj celties augšā pēc kritieniem, jo vairāk tev piemīt tās īpašības, kuras ļauj attīstīties. Esmu gadu laikā sapratis: jo lielāka skatītāju mīlestība, jo mazāk apbalvojumu.

Atceraties sajūtas, saņemot pirmo apbalvojumu?

Saņemot pirmo apbalvojumu, loģiski, ļoti priecājos, biju saviļņots, man klāt pienāca cilvēks un jautāja – nu, saņēmi balvu, bet kas notiks tālāk? Viņam bija taisnība, es nezināju, ko tālāk, un jau nākamajā mirklī attapos tur lejā, tad atkal cēlos augšā.

Tuvojas vasara, brīvdienas teātrī, ko domājat iesākt brīvajā, saulainajā laikā?

Daļu vasaras pavadīšu, filmējoties Krievijas seriālos. Šie seriāli sniedz labu pieredzi, darbu, saskatu šajos seriālos iespēju. Kā saka aktieris Juris Žagars, uz atlasēm jādodas bez ilūzijām, nevajag pārdzīvot, ja lomu tomēr nedabūju, vai pārmērīgi priecāties, ja dabūju, – visam ir sākums un beigas.

Daudz laika pavadīsiet Krievijā?

Ja ir nepieciešams, braucu uz Krieviju, bet pārsvarā tas nav vajadzīgs, jo daudzus Krievijas seriālus filmē mūsu kino paviljonos.

Lielākā atšķirība starp Krievijas un Latvijas seriāliem?

Mans imidžs Krievijas seriālos nav labais tēls, mans matu veidojums un pārējais ārējais veidols nosaka, ka esmu sliktais tēls (smejas).

Ko darīsiet savā brīvajā vasaras daļā?

Man ir paredzētas daudz dažādu aktivitāšu, krosenes malā nenolikšu, lasīšu grāmatas, dzīvošos pa ezeru, pavadīšu laiku lauku mājā, satikšu draugus un domāju - mani bērni ir pelnījuši lielu daļu no mana laika.

Jūsu dēls ir izvēlējies režisora karjeru, zinu, ka jūsu meita ir pievērsusies dejām?

Jā, Estere iet uz baleta nodarbībām, viņai pēdējā laikā parādās tendence uz modernajām dejām, grūti pateikt nākotnes perspektīvas. Lai vai kā būs, viņa mani audzina kā vīrieti, bērni pieaugot izaudzina arī tēvus.

Jūs darbojaties mākslas jomā; vai vēlaties, lai arī jūsu meita iet jūsu un savas mammas, aktrises Aijas Dzērves pēdās?

Audzināšanā darbojas liberālisma princips – tēvam nav jāvirza savs bērns, bet jāļauj izvēlēties pašam, ko darīt, izvēles laikā es būšu Esterei līdzās, tāpat kā biju līdzās savam dēlam. Ja Estere izvēlēsies būt uz skatuves, es viņu atbalstīšu, tikai brīdināšu, no kā uzmanīties. No manas puses viņa nekādus ierobežojumus nedzirdēs, jo es ticu, ka nav neizdevīgu profesiju, ir darbs, kuru tu mīli un nemīli.

Samaksāt īri, iegādāties ēdienu un mazliet apģērba ir gana daudz, lai dzīvotu laimīgi?

Es neesmu tik pieticīgs, bet tas tāpēc, ka esmu vīrietis un man ir jārūpējas par ģimeni. Nauda kā jēdziens rada veselīgu kapacitāti, nauda kā tāda nav vajadzīga ne kā statuss, ne kā sevis apmierināšana. Nauda ir vajadzīga tikai un vienīgi, lai kādam dotu un veidotu plūsmu.

Nauda palīdz arī piepildīt lielākās kaislības!

Mana lielākā kaislība ir automašīnas. Agrāk mainīju regulāri, ik sezonu man bija jauna automašīna, nu esmu palicis konservatīvāks, garlaicīgāks. Turpinu apbrīnot mašīnas, skatos novitātes, pētu automašīnu tirgu, ne ekskluzīvos modeļus, kuri dienas gaismu neieraudzīs, bet reālo tirgu. Mani fascinē automašīnu formas; jā, tās ir nedzīvas, bet tajā pašā laikā konkrētas. Ieraugot mašīnu, varu izvēlēties būt tās saimnieks, ieraugot sievieti, es nevaru būt tik drošs. Mašīna neiebilst, bet sieviete gan.