Žurnālists un aktieris Jānis Ogle par to, kā negaidīti nonācis pārsteidzoši daudzās simtgades filmās
“Tēvs Nakts”, “Nameja gredzens”, “Dvēseļu putenis”, "Jelgava '94"...

FOTO: personīgais arhīvs

Jānis Ogle jau sen ir pazīstama persona pašmāju šovbiznesā, jo ilgus gadus pavadījis, darbojoties kā dzeltenās preses pārstāvis, bet pēdējos gados viņš pieteicis sevi arī kā aktieris gan ārvalstu, gan pašmāju filmās un seriālos. 

Tu esi redzams Latvijas simtgades projektos “Baltu ciltis”, “Nameja gredzens” un tagad arī “Tēvs Nakts”. Kā bija filmēties šajā kinolentē par Žani Lipki, kas tagad ir uz lielajiem kino ekrāniem?

Pati filmēšanās man bija ziemā, gāja jautri. Ar iedotajiem apaviem ļoti slīdēja. Vakaros, kad mūs pēc filmēšanas izlaida ārā paelpot svaigu gaisu, slīdēja tik ļoti, ka nācās turēties vienam pie otra. Tas bija smieklīgākais no tā visa.

Man ir arī paniskas bailes no augstuma. Mums bija aina, kurā jāfilmē, ka ebreji lien atpakaļ bunkurā pa reālu platformu, kāpnēm. Biju otrais, kurš līda. Paldies dievam, viss izdevās ar kādu trešo reizi. Mūs vēl režisors Dāvis Sīmanis brīdināja: “Jūs tā baigi nelēkājiet uz tās platformas, jo viņa kustas.”

Mani pārsteidza tas, ka pati filmēšanās likās diezgan viegla, bet, noskatoties filmu, no malas bija pilnīgi citādāk, ļoti smagi.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

#tēvsnakts #pirmizrāde #aktieri #premiere #movie #cinema #actor #actorslife #party

A post shared by janis (@oglejanis) on

Tu savulaik esi piedalījies arī “Troņu spēlē”, citās ārvalstu filmās, seriālos. Kā tu nonāci šajā biznesā?

Viss sākās ļoti nejauši. Kādus divus gadus atpakaļ aizgāju līdzi draudzenei no Lielbritānijas, kura ļoti gribēja iekļūt seriālā “Hollyoaks” - tas ir britiem no top seriāliem, kas, nezinu, laikam iet jau ilgāk par “Hameleonu rotaļām”. Briti šo dievina. Bija tā, ka viņi daļu seriāla filmēja arī Latvijā, jo viena no varonēm bija aizmukusi uz Austrumeiropu. Viņa šausmīgi gribēja iekļūt masu skatos, bet bija ļoti kautrīga – līdz ar to es aizgāju līdzi. Tad bija tā, ka man piedāvāja nevis masu skatā, bet aizbraukt uz Lielbritāniju nofilmēties vienā epizodē. Es aizbraucu, nokļuvu arī tajā viņu mājaslapā.

Pēc tam, kad Latvijā filmēja “Amre”, kas ir par Kazahstānas dziedātāju, man piedāvāja patēlot leijerkastnieku Doma laukumā, kas bija pārvērsts par 1920. gada Parīzes tirgus laukumu.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Somewhere in Paris. #shooting #Paris #1920th #Amre #people #marketplace #vintage

A post shared by janis (@oglejanis) on

Tad es nonācu latviešu kastinga aģentūrās, nāca “Nameja gredzena” piedāvājums, “Baltu ciltis”, “Dvēseļu putenis”, “1906”, “Sarkanais mežs”. Man “Jelgavā ‘94” būs runājamā loma, tur es tēloju velnu. Bija tā, ka es ģitāru pēdējo reizi rokās dzīvē turēju tad, kad mācījos 6. klasē, bet mans velns afigenna labi spēlē. Man labākās draudzenes meita, kura spēlēja panku grupā, mācīja pa jaunam spēlēt ģitāru. Esmu kreilis, bet tomēr izdevās dabūt kreiļu ģitāru.

Ja tu nonāc vienā aģentūrā, filmējies un diezgan labi sanāk, saņem labas atsauksmes no aģentiem, tevi aicina atkal un atkal. Principā ir ļoti daudzi, kas rotē no vienas filmas uz otru.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

#guitar #training #hard #hellyeah #justplay

A post shared by janis (@oglejanis) on

Kur tev pašam līdz šim īpaši paticis filmēties?

Katrā ir sava odziņa, bet vislabāk man patika “Jelgava ‘94”, jo tas bija izaicinājums paspēlēt ģitāru un runāt. Vēl arī “1906”, jo man atkal bija jāpārvar bailes no augstuma un Doma laukumā jākāpj pa koka trepēm.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

1906 nonācu vēsturē! #shooting #actor #movie #1906 #Riga

A post shared by janis (@oglejanis) on

Ko no tevis varam vēl sagaidīt?

Filmēšos vēl trīs kinolentēs, par kurām pašlaik nedrīkstu stāstīt!

Uz augšu