Septiņas izdarīgas dāmas startē LTV šovā "Īstās latvju saimnieces"

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

No 9. septembra pie Latvijas Televīzijas skatītājiem ar jaunu sezonu atgriezīsies “Īstās latvju saimnieces”. Tajā septiņas saimnieces no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales rādīs savu kulināro meistarību un pārsteigs ar viesmīlību, lai cīnītos par pārējo dāmu atzinību un iegūtu šova galveno balvu.

Šajā sezonā viesus uzņems Viola Anna Bīriņa no Latgales un Rūta Beirote, kura saimnieko netālu no Krimuldas. Līga Lieplapa viesības rīkos Madonas novadā, Gunita Štroha – netālu no Kuldīgas. Kurzemniece Kitija Švīgere godus rīkos Kandavā, Zemgali pārstāvēs Sandra Icaka, bet Vija Kuļša demonstrēs Latgales viesmīlību.

Viola Anna Bīriņa

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Viola Anna dzimusi Līvānos, strādājusi un dzīvojusi Rīgā un Prāgā, beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, kur ieguvusi Mākslas maģistra grādu kultūras teorijā. Pirms vairāk nekā desmit gadiem pārcēlusies uz Latgali – saimnieko netālu no Rēzeknes esošajā podnieku darbnīcā “Cukrasāta” un veido māla traukus. Svēpētā, reducētā, “melnā” keramika top tikai ar rokām, bez podnieka ripas.

Vija Kuļša

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Vija Kuļša saimnieko netālu no Krievijas robežas – atjaunotajās Rekavas dzirnavās un vienā no lielākajām Latgales saimniecībām – “Kotiņi”, kas specializējas pupu un zirņu audzēšanā un pārstrādē. Vija uzskata sevi par īstu lauku meiteni, jo bērnība aizvadīta laukos, tāpēc viņai nav svešs ne darbs kūtī, ne siena talkas, ne biešu kaplēšana. Vija ir trīs bērnu mamma, kurai maltītes gatavošana no pienākuma pārtapusi par vaļasprieku. Ar prieku rūpējas arī par saimniecības apkārtni un dārzu.

Kitija Švīgere

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Kitija Švīgere ir aktīva dāma no Kandavas! Kitija ir Kandavas novada Amatniecības centra vadītāja, daudzpusīga rokdarbniece un ozolzīļu kafijas meistare. Kafijas recepti aizguvusi no senas latviešu pavārgrāmatas un ik rudeni Kandavas Kafijas un tējas svētku viesus cienā ar ozolzīļu kafiju.

Līga Lieplapa

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Līga Lieplapa dzīvo Madonas novadā un saimnieko ģimenes tēju ražotnē. Līga ir tējas meistare ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi un doktora grādu vides zinātnēs. Pārzina Latvijā sastopamo augu dziedinošās īpašības un to daudzveidīgo pielietojumu. Daudz zina arī par bioloģiskajās pļavās atrodamajiem garšaugiem, ko prasmīgi izmanto pati savā virtuvē.

Sandra Icaka

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Sandra Icaka no pilsētas uz laukiem – skaistu vietu Īslīces upes krastā – pārcēlās pirms sešiem gadiem. Abi ar vīru bija sapratuši, ka pilsētā kļūst nelaimīgi. Sandra pameta šuvējas darbu un nolēma audzēt to, kas ir veselīgs, vērtīgs un garšīgs – smiltsērkšķus, rabarberus, upenes, zemenes, avenes un dažāda veida dārzeņus. Saimnieko Rundāles novada piemājas ģimenes saimniecībā “Padegas” un izaudzēto produkciju mājas apstākļos pārstrādā.

Gunita Štorha

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Gunita Štorha saimnieko Kuldīgas novada saimniecībā “Mazsālijas”, kas atrodas ainaviskā vietā – Sprincupes savienoto Mazsālijas dzirnavdīķu krastos senajās vācu barona fon Hāna dzirnavās. Tās ir pārtapušas par atpūtas vietu pilsētniekiem, kuriem Gunita gatavo maltītes un piedāvā izgaršot lauku labumus no pašu saimniecības. Rūpēties par viesiem Gunitai palīdz mamma Aina un vīrs Gunārs, kura pārraudzībā ir briežu dārzs un foreļu baseini. Gunitas kaislība ir truši un vistas.

Rūta Beirote

FOTO: LTV/ Aksels Roberts Zirnis

Rūta Beirote darba dzīvi dala starp biroju Rīgā un zemnieku saimniecību “Zutiņi”, kas atrodas dzimtas mājās “Lejnieki” Krimuldas pagastā. “Zutiņi” ir ģimenes saimniecība, kurā audzē dažādus kultūraugus – sākot ar graudaugiem un pupām, beidzot ar tomātiem un ziediem. Rūta ir dvīņu Rainas un Regnāra mamma, abi ar vīru Raivi bieži vien ikdienas gaitās dodas katrs uz sava dzelzs rumaka jeb motocikla. 

Saimnieces sacentīsies par pārējo atzinību, jo, kā ierasts, pēc viesībām pārējām saimniecēm būs jāvērtē namamātes spēja pārsteigt gan ar izklaidi, gan ēdienu. Saimniece, kura būs guvusi vislielāko atbalstu no pārējām, saņems galveno balvu – 1000 eiro.

Uz augšu
Back