Populārā aktrise Zane Daudziņa seriālā «UgunsGrēks» atveido ekstravaganto Helēnu un ir droša, ka tieši šī ir viņas mūža loma un būs aktrises darba augstākais punkts un kulminācija. Par to aktrise nebēdā, par šo faktu var smieties vai skumji pasmaidīt.
Sajūtas par iespēju atgriezties seriāla «UgunsGrēks» filmēšanas laukumā aktrisei Zanei Daudziņai ir fatālas, jo viņa jau ir sākusi saprast, ka Helēnas loma ir viņas mūža loma, kā aktrises darba kulminācija un nobeigums reizē.
«Savā ziņā par šo faktu var histēriski smieties vai skumji pasmaidīt, bet es priecājos atgriezties filmēšanas laukumā, kurā visus mīlu un zinu, ka visi mīl mani. Atmosfēra strādājot ir ļoti laba, ne visi aktieri ir piemēroti darbam seriālā, jo nespēj samierināties ar tik intensīvu konveijera darba tempu, kāds mums ir. Lai to spētu, ir jābūt avantūristiem un sprinteriem,» smaida Zane.
Aktrisei darbs seriālā nepārtraukti rada prieku un dažādus pārsteigumus, jo, gluži kā dzīvē, nekad nezini, kas būs tālāk, tas rada azartu, un līdz ar to nav iespējams ieiet rutīnā, jo nepārtraukti mainās situāciju modeļi. Jā, tie cikliski mēdz atkārtoties, bet tā atkal ir profesionalitāte neatkārtoties un spēt no jauna radīt mākslu.
«Nenoliegšu, bieži vien apnīk filmēties «UgunsGrēkā» un rodas pārdomas, vai maz to man vēl vajag, bet tas ir normāli, jebkurā darbā laiku pa laikam cilvēku pārņem domas par to, ka kaut kas ir jāmaina. Vienkārši jāatrod jauna jēga, jāatrod atgriezeniskā saite, ja to nejūti, tu kļūsti nelaimīgs,» stāsta Zane.
Aktrise pat ar seriāla režisori ir runājusi par to, ka varbūt Helēnai vajag skaistu finālu, bet, tā kā viņa vēl filmējas, tas nozīmē tikai to, ka Zane atradusi jaunu jēgu.
«Augstu novērtēju to, ka kāds atzīst manas profesionālās iemaņas par labu kādam darbam, tas rada azartu un vēlmi turpināt darboties,» smaida aktrise.
Runājot par seriāla jēgu, aktrise uzreiz saka, ka seriāls ir kas gaisīgs, gluži kā putukrējums, to nevajag daudz, lai justos labi, un tā ir katra paša atbildība, cik daudz tas tiek ēsts.
«Seriāls ir jāuztver kā izklaide, spēle, kā vakara pasaciņa, jo tajā ir tik daudz neticamā, neloģiskā un reizē arī rotaļīgi foršu momentu. Ja kāds domā, ka degradējam nāciju, vienmēr var izbeigt skatīšanos, tas ir katra paša ziņā - cik daudz ēst putukrējumu,» nosaka Zane.
Sieviete priecājas, jo šajā vasarā varējusi izbaudīt anonimitāti: pēc matu nogriešanas cilvēki vairs viņu nepazīst un veikalā neskatās groziņā, nevēro, ko viņa pērk.