Feja jeb Līga Miezīte pagaidām ir vienīgā, kura šovā gandrīz vai atrada savu otro pusīti – Badiju jeb Gintu Osīti. Badijs Feju bildināja, Feja mulsa, acīs pat bija manāmas aizkustinājuma asaras. Pēc "Fabrikas" abu attiecības izkūpēja kā nebijušas un pirms nedēļas intervijā "Septiņi" Feja par Badiju izteicās ne visai glaimojoši. Badija atmiņas par notikušo ar Fejas atmiņām dīvainā kārtā galīgi nesaskan...
- Pats interviju ar Feju izlasīji? - Jā. Cirks. Es jau sen viņu biju aizmirsis, bet redz, meitene mani vēl atceras. -Kā Tev liekas, kāpēc viņa intervijai piekrita? - Acīmredzot nevar mani aizmirst. (Badijs nosmej.) Labā vai sliktā nozīmē, nezinu... Es pirmais nekad tādai intervijai nebūtu piekritis. Tagad atbildu viņai. - Vai tu vari izstāstīt savu versiju par jūsu abu šķiršanos? - Man nepatīk meitenes, kuras pazūd uz pāris nedēļām, lai ar citiem džekiem vazātos pa viesnīcām un pirtīm. - Tā bija? - To jau varēja redzēt TV, uzreiz pēc tam, kad viņa iznāca ārā no "Fabrikas", – padejoja ar vienu džeku, pamīcījās ar kādu citu. Izklaide turpinājās kādas četras dienas - pat viņas mamma un draugi nezināja, kur Feja pazudusi. Uzzināju, ka viņa bijusi Cēsīs, vēl kaut kur ņēmusies. - Ko viņa atbildēja, kad pajautāji – kur biji? - Teica, ka ar TV 5 operatoru bija kaut kur aizbraukusi, pēc tam ar draugiem slēpojusi Cīrulīšos. Citi čaļi gan man teica, ka manīta arī kādā privātmājā... - Varbūt viņai ar operatoru vienkārši ir ļoti draudzīgas attiecības? - Jā, ļoooti draudzīgas. Vairāk nekā vajag. - Feja teica, ka iemesls, kāpēc viņa piekritusi bildinājumam, bijis radīt vēl lielāku šovu. Vai arī no tavas puses saderināšanās "Fabrikas" laikā bija tikai spēle? - Īstenībā, tur iekšā atrodoties, man tas nebija šovs. Nelielā mērā jā, bet vispār – nē. No viņas puses gan varēja redzēt, ka meitene taisa šovu. - Bet tev nebija skumji, ka tevi visas Latvijas priekšā apveda ap stūri? - Patīkami jau nav. Tieši tāpēc pēc "Fabrikas" negribu par viņu neko dzirdēt un arī redzēt. - Feja teica, ka esat nejauši satikušies... - Nē. Lasīju, ka viņa to teikusi, bet tās ir pilnīgas muļķības. Pēc Eirovīzijas braucām kopā ar draugu un satikām Lolu. Viņu un viņas draudzeni mēs vedām uz mājām. - Tu tiešām nepiedāvāji Fejai viņu aizvest uz mājām? - Nē, nekad. Es viņu mašīnā nelaistu iekšā! Ieraudzījusi, ka Lola ar mani sarunājas, viņa gan skrēja uz mūsu pusi, bet runāt pat nesākām. - Feja vēl stāstīja par tusiņu pie Merilinas - tu it kā esot saskrāpējis mašīnu un izlaidis riepām gaisu? - Pirmkārt, viņa vispār uz mūsu kopīgo jubileju nebija aicināta. - Pēc Fejas teiktā - Merilina viņu bija aicinājusi. - Nē, tā nebija. Priekš kam man vajag konfliktus manā dzimšanas dienā? Abi ar Merilinu izdomājām, kurus no fabrikantiem gribam aicināt un kurus ne. Uzaicināta bija tikai kāda puse. - Un kas notika ar mašīnu? - Totālas muļķības, viss pārspīlēts. Ne velti policija atbrauca un, pasmējušies par operatora un Fejas sacelto brēku, aizbrauca. Nesaprotu, kāpēc viņi vispār atbrauca, ja neviens neaicināja. Kad palūdzu aiziet, abi paziņoja, ka vēl pasēdēšot un iedzeršot. Bet, kas sastrādāja tās lietas ar mašīnu, es zinu - tikai es tas nebiju. Tie bija viņš un viņa, viņi bija vairāki! (Badijs garšīgi nosmej.) - Vai tad tā vajadzēja darīt? - Bet kāpēc viņiem bija mums jābojā vakars, neaicinātiem jāsēžas pie galda un jāēd? - Labi, gribējāt, lai viņi aiztinas, bet ar tādu mašīnu viņi vispār nevarēja pabraukt. - Priekš kam tad ir pumpis – ņem un piepumpē! Vīrietis taču esi. Skats bija labs - visi sanākušie ciemiņi skatījās un smējās. Bija jautri. - Un kāda ir patiesība par snovborda zābakiem? - Nekad mūžā neesmu tos zābakus redzējis. Un viņa pie manis Kauguros nekad nav dzīvojusi - tur visu laiku ir remonts. - Tad kāpēc Feja brauca meklēt savus zābakus pie tevis? - Nav ne jausmas! Nezinu, kurā gultā viņa tos zābakus ir atstājusi, bet, kad es ar Feju gulēju, viņai zābaku kājās nebija. Un tā arī uzrakstiet. Viss pavisam citādi. Feja zvana un saka – man ar tevi vajag parunāt. Prasīju, vai vajag aizbraukt pakaļ, atbilde – mani atvedīs. Zvana pie durvīm: stāv Feja, aiz muguras operators. Es viņus ieraudzīju un aiztaisīju ciet durvis. Teicu operatoram, lai novāc kameru un ļauj cilvēkiem normāli parunāt. Feja piekrita. Ienāca iekšā un jautāja, vai pie manis nav viņas zābaki. Prasīju - kādi zābaki? Izrādās - snovborda zābaki. Pajautāju, vai viņa kaut reizi bijusi ar mani uz kalna? Neesot gan... Tad arī sekoja tas slavenais teksts – ja tev vajag tos zābakus, tad pārdod gredzenu un nopērc jaunus, tikai liec man mieru. Tā arī pateicu, ka negribu viņu redzēt. Feja sāka psihot, ka viņai tos zābakus vajagot. Tikai nesaprotu, kāpēc tas tika teikts man. - Tev tagad ir jauna draudzene – Anita. Kāda ir viņas attieksme pret notiekošo? - Super! Iepazināmies pēc "Fabrikas", pavisam netīšām. Labākais bija tas, ka mana draudzene strādā ļoti pazīstamā vietā un, kad Feja uzzināja, ka ar viņu draudzējos - viņām ir kopējas draudzenes, ar savu tagadējo puisi bija piebraukuši un skatījušies, kura tad ir tā īstā. Esot atbraukuši baltā BMW ar sarkaniem kvadrātiņiem. Feja saka, ka es tās mašīnas dēļ aiz greizsirdības pakāršos, bet kāpēc gan, ja tas BMW knapi kopā turas. Čaļi zināja teikt. - Vai Anitai nešķiet aizdomīgi - tikko bildināji Feju, bet tagad jau esi kopā ar viņu? Tā kā mazliet nenopietni. - Labi, es jums izstāstīšu - īstenībā es Feju bildināju tikai priekš skatītājiem – tas bija TV 5 kārtējais šova paņēmiens. Un tas viss tika baigi pompozi pasniegts! Ideja to izspēlēt viņiem radās pēc tam, kad administrācijai pajautāju, vai varu Fejai uzdāvināt kādu dāvaniņu – kuloniņu, ķēdīti vai rokassprādzi. Viņi man teica – davai gredzentiņu. Piekritu. Tikai, kad iegāju sarkanajā istabiņā un ieraudzīju galdu un visu pārējo, gandrīz nogāzos. Nu, ko es varēju darīt. Tālākais bija šovs. - Kādu dāvaniņu Fejai... Vai tas nozīmē, ka tev patīk apdāvināt meitenes? - Jā, bet kādu laiku atturēšos. Vienreiz jau apdedzinājos. - Kāda pēc tam bija tavu draugu attieksme? - Viņi zina, ka tas viss tika uzpūsts. - Un kāda ģimenei? (Badijs zīmīgi pasmaida, bet no atbildes izvairās.) - Nožēlo, ka tā sanāca ar Feju? - Es viņu kā cilvēku neatceros. Nu bija, bija, ko tur nožēlot, bet nekas tāds jau nav bijis. Godīgi – es viņu negribu redzēt. Šajā brīdī atnāk Anita, Badija jaunā meitene. - Anita, kāda ir tava attieksme pret Feju? Anita: - Man nav ko teikt. Nepatīk tādas meitenes – tik vieglprātīgas. Mums ir kopīgas draudzenes, zinu, kāda viņa ir. - Kā jūs iepazināties? Badijs: - Nestāsti! Anita: - Kāpēc? Mēs iepazināmies koncertā "Fabrika zvjozd". Badijs pirmais pienāca man klāt. Badijs: - Vai tad es pienācu? Patiesībā mans draugs pienāca klāt Anitas draudzenei. Es tikai netīšām tur gadījos. (Anita jautājoši paskatās uz Badiju, viņš atbild ar platu smaidu.) Labi, labi, pienācu es. - Anita, tu varētu rīkoties tā kā Feja? Neesi greizsirdīga? - Es nekad nevarētu tā uzvesties. Pilnīgs bērnudārzs. Vai man uz tādu meiteni vajadzētu būt greizsirdīgai? - Badij, tu vēl kādā šovā gribētu piedalīties? - Tādā kā "Fabrika" nē. Es labāk izvēlētos "Robinsonus", tas ir pats labākais no visiem realitātes šoviem. - "Aizliegtajās spēlēs" negribar piedalīties? Jūs varētu samainīties ar Feju un viņas draugu... - Nē, nekad! (Izdzirdot šādu piedāvājumu, Badijs gluži vai salecas.) - Anita, tev patīk baltas mašīnas? Anita: Man patīk jebkuras krāsas mašīnas. Ja vajadzētu, arī ar zaporožecu varētu braukt. Badijs: Fejas tagadējam džekam visu laiku bija golfs, droši vien meitene palūdza nopirkt baltu BMW, lai pazīmētos manā priekšā. Esot pat 80 zīme uz aizmugurējā stikla. - Badij, ko tu gribētu Fejai novēlēt? - Neko. Daudzi, pat nepazīstami cilvēki, pēc attiecību skaidrošanas ar Feju man rakstīja īsziņas un teica, ka man viņu vajadzēja izmest ārā pa logu ar visiem neesošajiem zābakiem. Bet labi... Lai viņai veicas dzīvītē! Lai dzīvo. - Skatoties "Fabriku", radās iespaids, ka tu esi diezgan sentimentāls lāga džeks. - Tie lielie tādi ir!